Sprūds atzina, ka Latvija un Igaunija plecu pie pleca stiprina reģiona drošību.
"Mēs kopīgi strādājam, lai atturētu apdraudējumus un būvētu Baltijas aizsardzības līniju, tā apliecinot mūsu nopietno un ilgtermiņa apņemšanos sabiedrotajiem," uzsvēra Sprūds.
Ministri vienojās, ka Baltijas valstīm kā NATO austrumu flanga ārējās robežas valstīm ir īpaši svarīgi rādīt piemēru aizsardzības ieguldījumu nodrošināšanā. Hāgas samitā sabiedrotie vienojās novirzīt 5% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai, un Latvija un Igaunija apņēmīgi turpina īstenot šo mērķi.
Aizsardzības ministri arī uzsvēra nepieciešamību stiprināt individuālās un kolektīvās aizsardzības spējas, kā arī pilnībā izpildīt NATO spēju mērķus. Tāpat amatpersonas apņēmās ieviest Baltijas aizsardzības līniju, kas ir būtiska NATO aizsardzības koncepcijas īstenošanai. Sarunās tika uzsvērta arī uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšana sabiedrotajiem.
Abu valstu aizsardzības ministri vienojās arī par ciešāku sadarbību kritiskās infrastruktūras aizsardzībā gan uz sauszemes, gan Baltijas jūrā. Vienlaikus tika akcentēta Eiropas Savienības (ES) atbalsta nozīme, īpaši, lai nodrošinātu Eiropas aizsardzības gatavību līdz 2030.gadam, īstenojot "ReArm Europe" plānu.
Latvija un Igaunija cieši sadarbojas aizsardzības jomā, lai stiprinātu drošību reģionā un atturētu Krieviju no iespējas īstenot militāru agresiju pret Baltijas valstīm. Abas valstis regulāri koordinē savas pozīcijas NATO un ES, lai veicinātu kolektīvo aizsardzības spēju attīstību un novirzītu resursus Baltijas reģiona drošībai.
Svarīga sadarbības daļa ir arī nacionālo spēju iepirkumu projektu saskaņošana, kas ļauj rast iespējas kopīgiem iepirkumiem un efektīvāk izmantot resursus, norāda AM. Latvijas un Igaunijas bruņotie spēki regulāri piedalās kopīgās militārajās mācībās un apmainās ar pieredzi.
Latvijas un Igaunija ir īsteno vairākus kopīgus projektus, tostarp Baltijas aizsardzības līnijas izveidi ar ES līdzfinansējumu, NATO 1. Vācijas-Nīderlandes korpusa integrēšanu reģiona aizsardzībai.
Jau ziņots, ka šodien Igaunijas pilsētā Tartu notika Latvijas un Igaunijas valdību otrā kopīgā sēde, lai padziļināti apspriestu divpusējo sadarbību un reģiona nākotni.
Pirmā kopīgā sēde notika Rīgā 2018.gadā, atzīmējot Latvijas un Igaunijas valstu dibināšanas simtgadi.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri