LTV: Koalīcija tiesībsarga amatam varētu virzīt Kusiņu un Palkovu

Palkova ir zvērināta advokāte, kura specializējas medicīnas tiesībās. Viņa ir arī RSU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne un pētniece. Palkova strādā arī kā veselības ministra ārštata padomniece ārstu un pacientu tiesību jautājumos.

Viņa iepriekš ir bijusi Jūrmalas domes Sabiedriskās padomes vadītāja. Padomes mērķis ir sekmēt nevalstiskā sektora un pilsoniskās līdzdalības attīstību pilsētā.

Palkova LTV atklāja, ka piekritīs kandidēt vakantajam amatam un tas esot viņas apzināts lēmums.

LTV skaidro, ka atsevišķi koalīcijas pārstāvji jau iepriekš minējuši bijušo Satversmes tiesas tiesnesi, pasniedzēju Kusiņu. Viņš LTV sacīja, ka par viņa iespējamo kandidēšanu tiesībsarga amatam komentāru nebūs.

Jau ziņots, ka kopīga izpratne jautājumā par tiesībsarga kandidatūru koalīcijā tiks panākta jaunnedēļ, atsākoties Saeimas pilnvērtīgam darbam. Šādu viedokli aģentūrai LETA pauda "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Deputāts norādīja, ka Saeimas vairākumam ir jāievēlē nākamais tiesībsargs - augstas raudzes profesionālis ar skaidru izpratni par cilvēktiesībām, konstitucionālajām vērtībām, kas definētas Satversmē. Līdztekus viņam jābūt cilvēkam, kurš ir autoritāte gan ekspertu vidū, gan sabiedrībā.

JV aicinās līdz 4.septembrim koalīciju kopā atrast tādu kandidātu, kas atbilst minētajiem kritērijiem un varētu gūt pēc iespējas plašāku Saeimas atbalstu. Viņš atzīmēja, ka vēlētos, lai kandidātu atbalstītu ne tikai koalīcija, bet arī daļa no opozīcijas, līdzīgi kā tas izdevies, kad amatā tika ievēlēts jaunais Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Māris Zviedris.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis pauda, ka būtu labi, ja koalīcija nonāktu līdz vienotam kandidātam.

Viņš norādīja, ka ZZS esot atvērti diskusijai. "Par laimi, šī ir tā pozīcija, kur ir vairāki labi, jaudīgi un cienījami kandidāti - esam atvērti sarunām par to, kā nonākt pie piemērotākā," sacīja Rokpelnis.

Kā vēstīts, tiesībsarga amata kandidātus deputāti var izvirzīt līdz 4.septembrim.

Jaunas kandidatūras jāizvirza, jo Saeima no amata atbrīvoja tiesībsargu Juri Jansonu, kurš pats bija lēmis atkāpties no amata.

Kandidātu ir tiesības izvirzīt ne mazāk kā desmit Saeimas deputātiem. Patlaban gan Saeimā tiek vērtētas likuma izmaiņas, kas tiesības izvirzīt tiesībsarga kandidātu paredzētu arī Valsts prezidentam. Grozījumi gan vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.

Pēc Jura Jansona atbrīvošanas no amata Tiesībsarga birojs darbu turpina tiesībsarga vietnieces Inetas Piļānes vadībā.

Tiesībsarga birojs sola turpināt pildīt visas Tiesībsarga likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus Piļānes vadībā līdz Saeima amatā apstiprinās jaunu tiesībsargu.

Birojā skaidro, ka iniciatīva par tiesībsarga amata kandidātu izvirzīšanu ir Saeimas deputātu prerogatīva. Kamēr no Saeimas deputātu puses šāds priekšlikums nav izvirzīts, Piļāne atturējās aģentūrai LETA paust komentāru par to, vai būtu gatava uzņemties tiesībsarga lomu.

Jansons aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka vairs neredz iespēju turpināt darbu, jo 38 Saeimas deputāti parakstījuši vēstuli, kurā rosināts viņu atsaukt no amata. Turklāt neuzticību viņam izteicis arī Tiesībsarga birojs.

Jansona pilnvaru termiņš tiesībsarga amatā beigtos nākamā gada martā.

Jansona prombūtnes iepriekš nācās atlikt tiesībsarga ziņojuma skatīšanu Saeimas sēdē, kas radīja jautājumus par viņa neierašanās iemesliem. Situāciju saasināja fakts, ka tā nebija pirmā reize, kad Jansons neieradās uz sēdi, kā arī neapmeklēja Saeimas komisiju sēdes.

Tāpat arī publiski izskanēja informācija, ka Jansons bieži neierodas darbā un nepilda amata pienākumus, jo viņam ir problēmas ar alkohola lietošanu.