Speciālisti izstāstījuši, kā krāpnieki izmanto Covid-19 "āķus" apkrāpšanai

Kopumā pirmajā pusgadā biežākie kiberuzbrukumu veidi ierīcēm bijuši mērķēta pikšķerēšana ar nodomu izkrāpt datus vai naudu, ļaunatūru, kā arī "DDoS" uzbrukumi. Turklāt liela daļa no identificētajām krāpniecības shēmām ir saistītas ar cinisku Covid-19 izmantošanu.

Apkopotā informācija liecina, ka kibernoziedznieki pandēmijai pielāgojās ļoti ātri, izmantojot sabiedrības jaunos paradumus, piemēram, iepirkšanos e-vidē. Krāpnieki galvenokārt koncentrējušies tieši uz krāpniecību internetveikalos gan izkrāpjot naudu, gan datus.

Tāpat šajā laikā no kiberuzbrukumiem vairāk cietušas privātās mobilās ierīces, kas tikušas pakļautas biežākam pikšķerēšanas un tiešsaistes ļaunatūru riskam, ko varētu skaidrot ar darba organizācijas izmaiņām, pārejot uz darbu attālināti. Savukārt no darba devēja pozīcijām raugoties, kibernoziedznieki ir mēģinājuši arī piekļūt uzņēmumu serveriem, ja darbinieka datoram, strādājot no mājām, nav bijis izveidots drošs savienojums ar uzņēmuma serveri.

Pēc apkopotās informācijas, kibernoziedznieki biežāk izmanto arī salīdzinoši vieglākus un uz konkrētu datu iegūšanu mērķētus kibernoziegumu veidus, piemēram, pikšķerēšanu vai "DDoS" uzbrukumu konkrētu uzņēmumu serveriem, lai izspiestu naudu.

"Bite Latvija" Korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja Una Ahuna-Ozola stāstīja, ka diemžēl līdz ar intensīvāku dzīvi digitālajā vidē un iedzīvotāju paradumu maiņu, kibernoziedznieki ne tikai pielieto ļaunatūru saturošas programmatūras, bet arī pikšķerēšanas paņēmienus, ciniski izmantojot sabiedrības bailes no vīrusa un savu tuvinieku veselību.

"Tas vēlreiz atgādina, ka digitālajā vidē ir ne tikai jāsargā un jāpārdomā, kādu informāciju tur glabājam, bet arī rūpīgi jāseko līdzi dažādiem piesardzības pasākumiem. Antivīrusa izmantošana mobilajām ierīcēm ir viens no soļiem, tāpat ir jāseko līdzi programmatūru atjauninājumiem, lietoto interneta lapu drošības sertifikātiem, kā arī jāizvairās no svešu vai aizdomīga satura e-pastu atvēršanas, jo īpaši - ja tiem ir nepazīstamu failu pielikumi," viņa skaidroja.

Jau ziņots, ka "Bite Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 115,376 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15,4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 82,8% un bija 27,35 miljoni eiro.

"Bite Latvija" reģistrēta 2005.gada maijā, un tās pamatkapitāls ir 99,085 miljoni eiro. "Bite Latvija" 100% kapitāldaļas pieder "Bite Lietuva", kas ir starptautiskās aktīvu pārvaldīšanas kompānijas "Providence Equity Partners" uzņēmums.