Banka brīdina: tuvojas periods, kad krāpnieki kļūs īpaši aktīvi

Viņš skaidro, ka parasti krāpnieku aktivizēšanās saistīta ar konkrētiem notikumiem sabiedrībā un valstī kopumā - bieži tas ir svētku periods, piemēram, Valentīndiena vai Ziemassvētki, izpārdošanu laiks, piemēram, Melnā piektdiena, kiberpirmdiena, kā arī gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas laiks.

Ik mēnesi krāpniekiem izdodas nozagt banku klientiem apmēram vienu miljonu eiro. Pelcis norāda, ka šī tendence turpinās jau otro gadu un parāda, ka, neskatoties uz dažādiem brīdinājumiem un sabiedrības izglītošanu no nozares puses, aizvien ir cilvēki, kuri iekrīt krāpnieku lamatās.

Arī krāpnieki paliek arvien pārliecinošāki un slīpē savas spējas ietekmēt un pārliecināt, informē Pelcis. Tiek izmantotas dažādas metodes - gan iebiedēšana, gan spēle uz jūtām. Arvien grūtāk kļūst atpazīt krāpnieku sūtītu ziņu no patiesas, it īpaši, ja notiek "sakritība" un īsziņu par it kā piegādātu paku saņem cilvēks, kurš patiešām gaida sūtījumu, vai informāciju ar lūgumu pārbaudīt savu iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) saņem tas, kurš tikko iesniedzis gada ienākumu deklarāciju.

Tuvojoties martam, kad liela daļa iedzīvotāju iesniegs VID ienākumu deklarāciju, Pelcis atgādina, ka jābūt īpaši uzmanīgiem, saņemot īsziņu vai e-pasta vēstuli it kā no VID. Šādi gadījumi bijuši arī iepriekšējos gados - īsziņas teksts atkārtojas no gada uz gadu, tomēr joprojām ir cilvēki, kuri steigas vai neuzmanības dēļ zaudē savus līdzekļus.

Svarīgi atcerēties, ka ne banka, ne VID nesūtīs īsziņu ar tiešo pieslēgšanās saiti, kur jāievada savi internetbankas dati. Tāpat jāatceras - lai pieslēgtos kādai sistēmai, ir nepieciešams tikai pirmais "Smart-ID" kods jeb "PIN 1". Tiklīdz ir pieprasījums ievadīt "PIN 2", darbība uzreiz jāpārtrauc - tas ir sarkanais karogs, kas liecina, ka notiek krāpniecība.

Ne pirmo gadu krāpnieki izmanto situāciju, kad ievērojamai iedzīvotāju daļai plānojas nestandarta naudas ieskaitījums bankas kontos, informē Pelcis. "SEB banka" novēroja lielāku krāpnieku aktivitāti Covid-19 laikā, kad valsts atbalstu saņēma pensionāri un ģimenes ar bērniem. Šogad atbalsta saņemšana paredzēta mājokļa kredīta ņēmējiem. Ik ceturksni aizņēmēji savos kontos saņems noteiktu naudas summu. Tas nozīmē, ka ik ceturksni krāpnieki izdomās jaunus veidus, kā izmantot situāciju savā labā un iegūt banku klientu internetbankas vai karšu datus, lai piekļūtu viņu naudas līdzekļiem. Pirmais vilnis sagaidāms aprīļa beigās, kad paredzēta pirmā izmaksa kredītņēmējiem.

Ikvienam, kurš kvalificējas atbalsta saņemšanai, jāapzinās, ka banka plāno uzrunāt savus klientus tikai un vienīgi savos kanālos (lielākoties internetbankā), informējot par to, kāds ir aprēķinātais atbalsta apmērs un uz kuru kontu nauda tiks izmaksāta, brīdina Pelcis. Var būt izņēmuma gadījumi, kad banka var precizēt klientam, uz kuru kontu nauda būtu pārskaitāma, vai kādi citi izņēmuma gadījumi, bet svarīgi atcerēties, ka ne banka, ne VID nesūtīs īsziņas vai e-pastus ar tiešo saiti, lai pieslēgtos internetbankai vai kādai citai "sistēmai".

Tāpat Pelcis norāda, ka, uzrunājot klientus, banka var aicināt pārbaudīt informāciju internetbankā, bet saites uz to nebūs. Tā cilvēkiem būs jāievada pašiem. Lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā, saņemot aizdomīgu īsziņu vai e-pastu, banka rosina katru pašu pieslēgties savai internetbankai, pašrocīgi ievadot internetbankas adresi.

Savukārt, tos, kam atbalsts nepienākas, Pelcis aicina būt piesardzīgiem un nepaļauties uz to, ka kāds ir kļūdījies un tagad viņiem tiks ieskaitīta nauda - atliek vien "pārbaudīt" vai "apstiprināt kaut ko kaut kur", ievadot savus pieejas datus un "Smart- ID" kodus.