Nikni strīdi Francijā: Kreisie vairs neatbalstīšot Makronu cīņā ar Lepēnu

Kreiso balsis palīdzēja Makronam 2017.gadā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzveikt Lepēnu, līdzīgi kā tās palīdzēja Žakam Širakam 2002.gada vēlēšanās uzvarēt Lepēnas tēvu, toreizējās Nacionālās frontes (FN) dibinātāju Žanu Marī Lepēnu.

Laikraksts "Liberation", atsaucoties uz simtiem lasītāju pausto viedokli, vēsta, ka daudzi kreisi nosakņotie vēlētāji vairs neatbalstīs Makronu, lai novērstu Lepēnas nākšanu pie varas.

"Liberation" pirmajā lapā citējis kādu vēlētāju, kurš sacījis, ka šoreiz ar savu balsi vairs nepalīdzēs nobloķēt galēji labējo nākšanu pie varas.

Vairāki vēlētāji laikrakstam pauduši viedokli, ka vairs nav gatavi balsot par Makronu par katru cenu.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vēlēšanas 2022.gadā atkal būs cīņa starp Makronu un Lepēnu. Taču šoreiz aptaujas prognozē Lepēnai labākas izredzes uzvarēt.

Aģentūras "Harris Interactive" veiktā aptauja, kuras rezultāti nav publicēti, bet pagājušajā mēnesī tika nopludināti medijiem, liecina, ka Lepēna vēlēšanu otrajā kārtā varētu izcīnīt 48% balsu.

Sabiedriskās domas pētniecības uzņēmumu "Ipsos" un "Sopra Steria" februāra sākumā veiktā aptauja liecina, ka Lepēnas izredzes uzvarēt ievērojami palielinās kreiso vēlētāju atturēšanās no balsošanas gadījumā, ja viņa kandidēs pret Makronu.

Pēc sociālista Fransuā Olanda viena termiņa prezidentūras, kuras noslēgumā 2017.gadā viņš bija tik nepopulārs, ka nolēma nekandidēt uz otro termiņu, kreisie pašreiz nav tādās pozīcijās, lai spētu cīnīties par prezidenta amatu. Kreisie vēlētāji ir sašķelti starp sociālistiem, zaļajiem un galēji kreiso partiju "La France Insoumise" ("Nepakļāvīgā Francija").

Vairāki "Liberation" lasītāji pārmet Makronam, ka viņš ir "bagāto prezidents". Tā Makronu sāka dēvēt pēc lēmuma samazināt nodokļus turīgajiem cilvēkiem.

Citi kritizē Makrona iecerēto pensiju sistēmas reformu un vēršanos pret tā dēvēto dzelteno vestu kustību, kas tiecās pēc sociālā un ekonomiskā taisnīguma. Kritiku izpelnījušies arī Makrona stingrie izteikumi par imigrāciju un radikālo islāmu.

"Kreisie vēlētāji jūtas sāpināti un pazemoti. Viņi jūt, ka tiek spiesti balsot par kandidātu, kas nav cienījis viņus," ziņu aģentūrai AFP norāda Lilles universitātes politoloģijas profesors Remi Lefevrs.

Pieaugot RN popularitātei pēdējās divās desmitgadēs, tradicionālās Francijas partijas bieži veidojušas vēlēšanu alianses, lai nepieļautu RN nākšanu pie varas.

Spiediens veidot kopīgu fronti pret galēji labējiem kulmināciju sasniedza 2002.gadā, kad daudziem par pārsteigumu Žans Marī Lepēns iekļuva otrajā prezidenta vēlēšanu kārtā, apsteidzot kreiso kandidātu Lionelu Žospēnu.

Žana Marī Lepēna panākumi šokēja Franciju un pamudināja kreisi noskaņotos vēlētājus masveidā atbalstīt Širaku, kurš pārliecinošu uzvarēja prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā.

Taču 2017.gadā "visi pret Lepēnu" stratēģija vairs nespēja piesaistīt tik lielu atbalsu, un Francijas galēji kreiso līderis Žans Liks Melanšons atteicās atbalstīt Makronu cīņā pret Lepēnu, kad pats izkrita no cīņas par prezidenta amatu.

Makrons, kurš Olanda kabinetā ieņēma ekonomikas ministra amatu, galvenos amatus valdībā piešķīris bijušā labā konservatīvā prezidenta Nikolā Sarkozī sabiedrotajiem, tostarp Žeraldam Darmanēnam un Žanam Kasteksam, kas ieņem iekšlietu ministra un premjerministra amatus.

Pēdējās nedēļās Makrona valdībai pārmesta atklāta iztapība labēji noskaņotajiem vēlētājiem, Darmanēnam kritizējot Lepēnu par pārāk maigu attieksmi pret islāmistiem.

Savukārt Francijas augstākās izglītības ministre Frederike Vidala brīdinājusi par kreiso un islāmistu ideju izplatīšanos Francijas universitātēs.

"Vai runa ir par sociālo politiku, pilsoniskajām brīvībām vai politisko retoriku, cilvēkiem, es domāju pamatoti, radies iespaids, ka Makrons pārstrādā Nacionālās apvienības programmu," AFP norādījis "La France Insoumise" deputāts Ēriks Kokrels.

2017.gada vēlēšanu otrajā kārtā Kokrels balsoja par Makronu, bet tagad atzinis, ka vairs nav gatavs atbalstīt šo kandidātu.

Kreisi orientētās domnīcas "Jean Jaures" direktors Žils Fikelšeins AFP norādījis, ka kreisi noskaņotajiem vēlētājiem ir apnicis, ka viņiem liek izvēlēties starp labējiem un centriski labējiem.

Taču, ja nākamās vēlēšanas tiešām būs vēl viena cīņa starp Makronu un Lepānu, daļa no kreiso velētājiem, kas tagad apgalvo, ka nedosies balsot, tomēr ies un balsos par Makronu, uzskata Fikelšeins.