Latvijas uzņēmumi ir optimistiskākie Baltijā

"Vērtējot sava uzņēmuma apgrozījuma izaugsmi nākamajos 1-3 gados, Baltijas uzņēmēji ir optimistiski noskaņoti," teikts publiskotajā aptaujā, minot, ka Latvijā - 57%, Igaunijā - 56%, bet Lietuvā - 48% uzskata, ka viņu uzņēmuma apgrozījuma izaugsme nākamo 12 mēnešu laikā paātrināsies.

Savukārt jautāti par uzņēmuma apgrozījuma izaugsmi nākamo triju gadu laikā respondenti bijuši vēl optimistiskāki, proti, Latvijā - 88%, Igaunijā - 87%, bet Lietuvā - 81% aptaujāto uzņēmēju pauduši, ka viņu uzņēmuma apgrozījuma izaugsme paātrināsies.

Aptaujā kā prioritāti apgrozījuma izaugsmes nodrošināšanai nākamajos 12 mēnešos 67% Latvijas uzņēmēju minējuši nepieciešamību meklēt darbības efektivitātes uzlabošanas iespējas, 53% plāno dabisku biznesa izaugsmi, bet 56% ieviesīs jaunu produktu vai pakalpojumu. Krietni mazāk (13%) aptaujāto plāno sadarboties ar citiem uzņēmumiem, tostarp jaunuzņēmumiem, bet 2% vadītāju Latvijā plāno uzņēmumu pārdot.

Lietuvas uzņēmumu vadītāju trīs prioritātes sakrīt ar uzņēmējiem Latvijā, bet mazliet atšķirīgs viedoklis ir Igaunijas uzņēmumu vadītājiem, kuri galvenokārt paļausies uz biznesa dabisko izaugsmi (74%), meklēs darbības efektivitātes uzlabošanas iespējas (73%) un ieviesīs jaunu produktu vai pakalpojumu (51%).

Aptaujā kā stratēģiski svarīgus noieta tirgus savam uzņēmumam Latvijas uzņēmumu vadītāji minējuši Igauniju (37%), Lietuvu (34%) un Vāciju (28%), Igaunijas uzņēmēji minējuši Somiju (55%), Latviju (33%) un Lietuvu (20%), bet Lietuvas uzņēmēji izcēluši Latviju (29%) un Vāciju (27%), kā arī 23% norādījuši, ka ārvalstu tirgi nav svarīgi viņu vadīto uzņēmumu apgrozījuma izaugsmei.

Pētījumā minēts, ka, pandēmijai uz mirkli samazinot izplatības apmērus un pasaules zinātniekiem radot pretvīrusa vakcīnas, uzņēmumu vadītāji visā pasaulē, Baltijā un Latvijā pauduši arī rekordlielu optimismu par tautsaimniecības turpmāko attīstību. Taču, lai arī noskaņoti daudz optimistiskāk nekā iepriekš, Baltijas uzņēmēji prognozēs ir nedaudz piesardzīgāki nekā uzņēmēji citos pasaules reģionos.

Pēc aptaujas datiem, 76% pasaules uzņēmumu vadītāju uzskata, ka globālā ekonomika 2021.gadā piedzīvos izaugsmi. Šis rādītājs ir par gandrīz 20 procentpunktiem lielāks nekā iepriekšējais rekords kopš šī jautājuma iekļaušanas aptaujā 2012.gadā. Arī Baltijas uzņēmumu vadītāji ir noskaņoti optimistiski par pasaules tautsaimniecības izaugsmi - to sagaida 53% Latvijas respondentu, kas vairāk nekā četras reizes pārsniedz pērnā gada aptaujas rādītāju (13%).

Vienlaikus, vērtējot nacionālās ekonomikas izaugsmi, Latvijas uzņēmumu vadītāji ir noskaņoti nedaudz pesimistiskāk kā uzņēmēji Lietuvā un Igaunijā. Latvijā 43% aptaujāto uzskata, ka valsts tautsaimniecības izaugsme nākamajos 12 mēnešos paātrināsies, savukārt Igaunijā līdzīgās domās ir 56%, bet Lietuvā - 58%.

Pēc aptaujas datiem, pandēmijas izraisītā krīze veselības aprūpē ir viens no galvenajiem izaugsmes perspektīvas apdraudējumiem gan pasaulē (52%), gan Baltijā (61%), kas iekļauti uzņēmuma stratēģisko risku pārvaldības pasākumos. Šogad tas apsteidz bailes no pārmērīga regulējuma, kas kopš 2014.gada bijis galvenais pasaules uzņēmumu vadītāju bažu iemesls. Neskaidra ekonomiskā izaugsme ieņem otro vietu Baltijā (50%) un piekto pasaulē (35%). Pasaules uzņēmēji ir ļoti noraizējušies par kiberdraudu ietekmi uz viņu vadīto uzņēmumu, ierindojot to otrajā vietā (47%), taču Baltijas uzņēmēji to nosauc kā piekto (36%). Baltijas valstu uzņēmējus vairāk satrauc tehnoloģisko pārmaiņu ātrums (43%) un galveno prasmju pieejamība (41%), uz ko tie norāda gadu no gada. Apdraudējumu pirmajā pieciniekā pasaules uzņēmumu vadītāji ierindo arī pārmērīgu regulējumu (42%) un politikas nenoteiktību (38%).

Latvijas uzņēmējus satrauc neskaidrā ekonomikas izaugsme (46%), galveno prasmju pieejamība (37%) un patērētāju uzvedības maiņa (37%), kas līdz ar ierasto procesu maiņu rada bažas un liek pārskatīt uzņēmuma stratēģiskos pasākumos cīņā par klientu uzmanību un piesaisti. Starp pieciem galvenajiem apdraudējumiem, kas iekļauti uzņēmuma stratēģisko risku pārvaldības pasākumos, Latvijas uzņēmēji nav minējuši kiberdraudus, kurus akcentējuši Igaunijas uzņēmēji (42%), Lietuvas uzņēmēji (37%) un uzņēmēji pasaulē (47%).

Līdztekus ekonomikas izaugsmes un apgrozījuma prognozēm uzņēmēji aptaujā bija aicināti atklāt arī ieceres šim gadam saistībā ar darbaspēka pieejamību, atalgojumu un stratēģiju. Salīdzinājumā ar pērnā gada atbildēm par darbinieku piesaistīšanu vērojams procentuāls kritums atbilžu variantā "grūtāk" un pieaugums atbilžu variantā "vieglāk", kas skaidrojams ar pandēmijas ietekmi uz darba tirgu un darbaspēka pārkvalifikāciju, kas atsevišķās nozarēs ļauj piesaistīt jaunus darbiniekus. Tomēr aptaujas rezultāti liecina, ka darbaspēka piesaiste joprojām ir izaicinājums un darba tirgū notiek sīva cīņa par labākajiem talantiem, norāda pētījuma autori.

Aptaujas dati liecina, ka Baltijas uzņēmumu vadītāji plāno saglabāt vai palielināt darbinieku skaitu. Puse aptaujāto uzskata, ka nākamajos 12 mēnešos darbinieku skaits viņu uzņēmumā nemainīsies (Latvijā - 49%, Igaunijā - 50%, Lietuvā - 50%), kamēr nedaudz zemāki ir darbinieku skaita palielināšanas rādītāji (Latvijā - 40%, Igaunijā - 46%, Lietuvā - 48%).

Lielākā daļa aptaujāto apsver arī iespēju palielināt darbiniekiem atalgojumu, taču salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaudzis to uzņēmēju skaits, kas nākamo 12 mēnešu laikā atalgojuma celšanu neplāno. Baltijas uzņēmumu vadītāji plāno algu kāpumu līdz 5% robežai. Latvijā darbinieku atalgojumu nākamā gada laikā plāno celt 66% aptaujāto, kas ir par 10 procentpunktiem mazāk nekā pērn.

Lai uzlabotu konkurētspēju, vadītāji Latvijā pielāgo uzņēmuma darbības stratēģiju, galveno uzmanību veltot uzņēmuma darbinieku prasmēm (45%), kā arī darba kultūrai un paradumu maiņai (41%). Pēc uzņēmēju paustā, svarīgs konkurētspējas veicināšanas aspekts ir arī komunikācija ar darbiniekiem un darbinieku iesaiste (34%).

Aicināti novērtēt līdzšinējo Latvijas valdības sniegumu, respondenti pauduši uzskatu, ka Latvijas valdība varētu strādāt efektīvāk. Aptaujāto skatījumā visneefektīvāk (apkopojot atbildes "pilnībā neefektīvi" un "diezgan neefektīvi") valdība strādā pie valsts administrācijas izmaksu mazināšanas (84%, pērn - 86%), izglītības politikas pieskaņošanas tautsaimniecības vides izmaiņām (70%, pērn - 73%) un nodokļu režīma konkurētspējas veicināšanas (65%, pērn - 59%).

Latvijas uzņēmēji arī šogad kā valdības galvenās prioritātes norādījuši nodokļu režīma konkurētspēju (65%, pērn - 60%), biznesa vides attīstību (54%, pērn - 48%) un valsts administrācijas izmaksu mazināšanu (46%, pērn - 36%).

Nodokļu režīma konkurētspēju par valdības galveno prioritāti atzīmējuši uzņēmēji Latvijā un Igaunijā, savukārt Lietuvas uzņēmēji izvirzījuši biznesa vides attīstību.

Pētījuma autori atzīmē, ka uzņēmēju vidū nodokļu izmaiņas parasti rada zināmu satricinājumu, jo nākas pārskatīt darbības un attīstības procesus. Aptaujas rezultāti liecina, ka uzņēmēju viedoklis par pēdējām nodokļu izmaiņām, kas stājās spēkā 2021.gadā, nav izņēmums. Vairāk nekā puse aptaujāto Latvijā piekrīt (apkopojot atbildes "piekrītu" vai "pilnībā piekrītu"), ka nodokļu izmaiņas liks pārskatīt uzņēmuma izmaksu struktūru (54%), ietekmēs lēmumu pieņemšanu un plānošanu (52%), darbaspēka stratēģiju (51%) un palielinās uzņēmuma nodokļu saistību apmēru (42%).

Pēc pētījuma datiem, uzņēmumu vadītāju skatījumā, pandēmijas ietekme ir bijusi divējāda. No vienas puses tā paātrinājusi dažādas inovācijas, tostarp uzņēmumu digitālo attīstību un briedumu, kas sniegs tiem dažādus ekonomiskos ieguvumus nākotnē, bet, no otras puses, pandēmija radījusi virkni izaicinājumu un negatīvi ietekmējusi dažādas uzņēmējdarbības nozares.

Lai gan Latvijas uzņēmēji nesaredz kiberdraudus kā nopietnu apdraudējumu (27%), Covid-19 krīzes rezultātā tie plāno būtiski palielināt ieguldījumus uzņēmuma digitālajā pārveidē (46%), kā arī kiberdrošībā un datu aizsardzībā (37%). Salīdzinājumā ar uzņēmumu vadītājiem citur pasaulē Latvijas un Baltijas uzņēmējus daudz mazāk interesē vides ilgtspējas, sociālās atbildības un labas pārvaldības standarti, kuros šobrīd netiek plānoti būtiski ieguldījumi. Latvijā šādus ieguldījumus plāno palielināt (apkopojot atbildes "mēreni palielināt" un "būtiski palielināt") 24% aptaujāto.

"Redzam, ka Baltijas valstīm ir kopīgi ārējās vides izaicinājumi, un šī brīža situāciju uzņēmējdarbības vidē raksturo zināma piesardzība, kam pamatā ir virkne dažādu faktoru, kurus iezīmē aptaujas rezultāti. Raugoties uz nākotni, uzņēmumu vadītāji šobrīd koncentrējas uz iekšējo uzņēmuma procesu sakārtošanu un uzlabošanu. Lai gan zināma uzņēmumu vadītāju piesardzība mūsu reģionā ir pamatota, viņiem ir jāpatur prātā arī senā patiesība, ka "veiksme smaida drosmīgajiem", un jāizmanto iespēja rīkoties jautājumos, kas skar viņu uzņēmumus un plašākas sabiedrības grupas. Šis ir laiks, kad uzņemoties iniciatīvu un attiecīgi reaģējot, uzņēmumi var veicināt pārmaiņas un iegūt nozīmīgas priekšrocības attiecībā pret saviem konkurentiem," pauda "PwC" valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja veikta no 2021.gada februāra līdz martam. Aptaujā piedalījās 250 respondentu - uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Aptaujā piedalījās uzņēmumu vadītāji no vairāk nekā desmit dažādām uzņēmējdarbības nozarēm - tirdzniecības, finanšu sektora, būvniecības, apstrādes rūpniecības, IT un telekomunikāciju, veselības, transporta un citām nozarēm.