• Sigmunds,
  • Zigismunds,
  • Zigmunds
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Banka pastāsta, ka Latvijas iedzīvotāji esot sākuši krāt vairāk

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 11:16, 06.12.2019


Latvijas iedzīvotāji ir sākuši krāt vairāk, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops, atsaucoties uz bankas apkopotajiem datiem par Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu paradumiem.


Foto: LETA

Viņš informēja, ka 17% Latvijas iedzīvotāju ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir uzkrājumi vienas līdz trīs algu robežās. Vienlaikus 67% iedzīvotāju uzkrājumi ir vienas vidējās mēnešalgas apmērā. Tajā pašā laikā iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai - 7%.

Krops norādīja - to, ka kopumā uzkrājumu veidošanas disciplīna pamazām uzlabojas, apstiprina arī bankas veiktās aptaujas dati, kurā 53% respondentu atzinuši, ka veido uzkrājumus dažādiem mērķiem, turklāt pēdējo divu gadu laikā 19% ir spējuši uzkrājumiem novirzīt vairāk naudas nekā iepriekš, savukārt 34% - līdzšinējā apmērā.

"Līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, bezdarba samazināšanos un ienākumu pieaugumu, pēdējos gados ir palielinājies iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apmērs, un daļa no tiem tiek mērķtiecīgi novirzīti uzkrājumu veidošanai. Kā liecina iedzīvotāju aptaujas dati, trešdaļa mājsaimniecību pēdējo divu gadu laikā ir izjutusi ienākumu pieaugumu, savukārt katrs desmitais norāda, ka palielinājies pieejamo brīvo naudas līdzekļu apmērs. Tas devis iespēju cilvēkiem, kuru ienākumi palielinājušies, arī vairāk rast līdzekļus uzkrājumiem (91%). Turklāt zīmīgi, ka arī tie iedzīvotāji, kuri brīvo naudas līdzekļu apmēru nav izjutuši izdevumu pieaugumu dēļ, tik un tā spējuši uzkrājumiem atvēlēt vairāk naudas nekā iepriekš (38%). Tas apliecina izpratni par uzkrājumu nozīmību. Gan īstermiņa, gan ilgtermiņa mērķiem veidots uzkrājums dažādos dzīves ciklos sniedz lielāku rīcības brīvību," atzīmēja "Swedbank" apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs Kristaps Kopštāls.

Pēc bankas datiem, joprojām Rīgā un Pierīgā procentuāli vairāk iedzīvotājiem ir drošības spilvens (19%) un Pierīgā dzīvojošie ir spējuši arī izveidot lielāko drošības spilvenu, kas skaidrojams gan ar nodarbinātību, gan arī ar iespējām nopelnīt. Tomēr situācija reģionos pamatā ir diezgan līdzīga - 14% spējuši izveidot drošības spilvenu. Turklāt finanšu rezerves apmērs vienmērīgi ir audzis visu reģionu iedzīvotājiem - vidēji par vienu procentpunktu gadā.

Tāpat "Swedbank" dati liecina, ka kopējais krājēju skaits šogad palielinājies par 5%, turklāt atšķirības starp reģioniem ir samērā nelielas. Lielākā nevienlīdzība saglabājas tieši novadu dalījumā - no 9% līdz 28%.

Bankā norādīja, ka šogad straujāk audzis to iedzīvotāju skaits, kuru uzkrājumi pārsniedz 5000 eiro - Rīgā un Pierīgā šāds uzkrājums ir 36% iedzīvotāju, kamēr Kurzemē - 26%, Zemgalē un Latgalē - 25%, bet Vidzemē - 23%.

Tikmēr no novadiem, pēc bankas datiem, mazākais krājēju skaits ir Balvos un Viļakā.

Vaicāti, kādam mērķim nauda tiek krāta, teju puse (47%) iedzīvotāju norādījuši, ka uzkrājumus veido drošības spilvenam nākotnei. Seko uzkrājumi veselībai (26%), lielākiem pirkumiem un ceļojumiem (25%), remontam (23%), kā arī pensijai (19%) un bērnu nākotnei (18%).

Pēc "Swedbank" datiem, nauda visbiežāk tiek krāta kontā (63%). Popularitātes ziņā nākamais risinājums ir uzkrājums pensiju trešajā līmenī, ko izmanto 32% iedzīvotāju, savukārt 12% veido uzkrājumu krājkontā, bet 9% izmanto uzkrājošo apdrošināšanu.

Dati arī liecina, ka jaunieši jeb iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 25 gadiem visbiežāk naudu krāj kontā (61%) un pensiju trešajā līmenī (20%). Arī jaunie profesionāļi jeb iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 35 gadiem visbiežāk naudu krāj kontā (46%) un pensiju plānos (22%), taču šajā vecuma grupā 9% veido uzkrājums bērna nākotnei, bet 6% izmanto iespēju ieguldīt vērtspapīros.

Tāpat arī vecumā no 35 līdz 50 gadiem populārākā ir naudas krāšana kontā (41%) un pensiju trešajā līmenī (31%), kā arī aktīvāk tiek krāts bērna nākotnei (11%) un izmantoti cita veida uzkrājumi, piemēram, privātais portfelis, vērtspapīri (7%). Savukārt vecumā no 50 līdz 65 gadiem izteikti divi krāšanas veidi - kontā (51%) un pensiju trešajā līmenī (36%).

Kopumā iedzīvotāji uzkrājumiem ik mēnesi novirza no 20 līdz 50 eiro mēnesī.

Vaicāti, ja mēnesī būtu brīvi papildu 20 līdz 50 eiro, iedzīvotāji norādījuši, ka šos līdzekļus primāri novirzītu uzkrājumiem vecumdienām (30%), ceļojumiem (29%) un veselības izdevumiem (29%).

Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Būtiski mainīti principi, pēc kādiem mājsaimniecības nodod elektrību tīklā

Atbilstoši grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā ar maiju sāks darboties neto norēķinu sistēma, kas paredz mājsaimniecību ar saules paneļiem savstarpējos norēķinus naudas izteiksmē.

Ekonomika Latvijā vairāk nekā 90% iedzīvotāju pirkumiem internetā izmanto datorus

Latvijā vairāk nekā 90% iedzīvotāju pirkumiem internetā izmanto datorus, tomēr arvien vairāk cilvēku pirkumiem sāk izmantot arī mobilos telefonus, liecina starptautiskā interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma "Gemius" veiktās aptaujas dati.

Ekonomika Latvijas augstskolas izstrādājušas viedās enerģijas projektu par 1 160 000 eiro

Tiks izstrādāta arī interaktīva platforma klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu simulēšanai.

Ekonomika LMT ceļ interneta pakalpojumu cenas

No šodienas palielinās atsevišķu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) interneta pakalpojumu cenas, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Lasiet arī

Sabiedrība Nosaukta summa, kāda nepieciešama patvertņu izveidošanai

Latvijā patvertņu un vietu, kur patverties, atjaunošanai vai izveidošanai indikatīvi būtu nepieciešami kā minimums 98 679 900 eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojuma projekts valdībai.

Sabiedrība Vecpils iedzīvotāji Kurzemē atceras kolhoza laikus (+VIDEO)

Pēteris Lācis izveidoja "Ziedu" par vadošo saimniecību.

Veselība Latvijas onkoloģe iestājas par sieviešu vakcināciju pret vēzi (+VIDEO)

Šogad ir pēdējais gads, kad darbojas līdzšinējais “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns".

Sabiedrība Izglītības nodrošināšana ukraiņu bēgļu bērniem varētu izmaksāt 2 miljonus eiro

Lai nodrošinātu mācības visiem ukraiņu bēgļu bērniem, no septembra līdz decembrim būs nepieciešami kopā 2 356 507 eiro, bet 2025.gadā - 4 316 027 eiro, liecina likumprojekts, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodevusi saskaņošanai.