Komisijā apspriedīs ieceri FKTK pievienot Latvijas Bankai

Rīga, 2.jūn., LETA. Šodien plkst.10 notiks Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde, kurā plānots apspriest izvērtējumu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Uz attālināto sēdi, kas notiks videokonferences formātā, aicināts finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja SantaPurgaile.

LETA jau ziņoja, ka Ministru kabinets pauda konceptuālu atbalstu FKTK pievienošanai Latvijas Bankai. Paredzams, ka apvienotā Latvijas Banka darbu sāks 2022. vai 2023.gadā.

Pēc Finanšu ministrijā (FM) skaidrotā, ieguvumu un risku analīze apstiprina, ka FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir jēgpilna, jo tās rezultātā veidojas sabiedriskais ieguvums. Vienlaikus identificētie riski ir pārvaldāmi, īstenojot attiecīgus risku ierobežošanas pasākumus, tostarp atbilstošu pienākumu, tiesību un atbildības sadali.

FKTK pievienošanas Latvijas Bankai rezultātā paredzama arī lielāka efektivitāte makrouzraudzības politikas un mikrouzraudzības īstenošanā, kā arī iespējas kompetentajā iestādē īstenot efektīvāku administratīvo procesu saistībā ar lēmumu pieņemšanu un to pārsūdzēšanu.

Pēc ministrijā minētā, no trešā gada pēc pievienošanas paredzēts arī personāla, finanšu un materiāltehnisko resursu ietaupījums vidējā termiņā, kas var dot iespēju ierobežot uzraugāmo subjektu uzraudzības izmaksu pieaugumu, neraugoties uz pievienošanas izmaksām īstermiņā. Kopējie gada darbības izdevumi varētu būt par aptuveni 1,6 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāki nekā divu atsevišķu iestāžu izdevumi. Tāpat pievienošana veicinās koordinētāku un efektīvāku finanšu sektora attīstību.

Kā būtiskākie riski no FKTK pievienošanas Latvijas Bankai atzīmēti lielāka ietekmes koncentrācija finanšu sistēmā, kā arī potenciāls interešu konflikts starp monetāro politiku, makrouzraudzību un mikrouzraudzību.

FM norādīja, ka iespējama arī uzraudzības, noregulējuma un Aizsardzības sistēmas aktivizēšanas funkciju potenciāli negatīvā ietekme uz centrālās bankas reputāciju, kas ir būtisks priekšnosacījums monetārās un makrouzraudzības politiku īstenošanā. 

Tāpat iespējama vēršanās pret centrālās bankas aktīviem saistībā ar mikrouzraudzības un noregulējuma lēmumiem, tādējādi radot risku, ka var tikt ierobežota centrālās bankas rīcībspēja un apdraudēta tās finansiālā neatkarība.

Tomēr, pēc FM skaidrotā, identificētie riski ir pārvaldāmi, īstenojot attiecīgus risku ierobežošanas pasākumus, tostarp atbilstošu pienākumu, tiesību un atbildības sadali, iekšējās kontroles sistēmas darbību un normatīvo regulējumu. 

FKTK pievienojot Latvijas Bankai, finanšu un kapitāla tirgus politikas veidotāja funkciju ar tam atbilstošu likumdošanas iniciatīvu turpinās īstenot FM. Finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem arī turpmāk pilnībā jāsedz izmaksas, kas nepieciešamas to uzraudzības un noregulējuma funkcijas īstenošanai.

Jau vēstīts, ka FKTK darbību sāka 2001.gada 1.jūlijā, pārņemot no Latvijas Bankas kredītiestāžu uzraudzību, kā arī Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas, Vērtspapīru tirgus komisijas un Noguldījumu garantiju fonda pārvaldes funkcijas.