Kristīne Garklāva Mātes dienā: Būtiskākais ir vienkārši būt kopā

Kā Māmiņdiena tiek svinēta jūsu ģimenē?

Šiem svētkiem mūsu ģimenē ir senas tradīcijas. Es atceros, ka tādas spilgtas bērnības atmiņas ir bijušas par to, kā Mātes dienas rītā mēs skrienam kaut kur lauku pļavās meklēt pavasara ziediņus, ko uzdāvināt mammai. Parasti pavasarī to ziediņu nav tik daudz, bet atrast noteikti var. Man vienmēr ir šķitis, ka tas ir visjaukākais sveiciens - salasīt pašiem tieši tās pirmās pavasara puķītes un tad skriet apsveikt mammu.

Kāds ir sirsnīgākais sveiciens šajos svētkos no taviem bērniem?

Man pašai vismīļākie sveicieni ir tie, kas nāk bērniem no visas sirsniņas - tās rokā saspiestās mazās puķītes, zīmējumi vai skaistie vārdi, ko viņi velta man. Manuprāt, tas skaistums ir tajā, ka bērniem sava mamma ir visskaistākā, vismīļākā, vislabākā, un tas arī katrai mammai liek justies īpašai.

Mēs zinām, ka tie vārdi, ko mūsu bērni saka, nāk no visas sirds. Tie vārdi, ko viņi saka, tiešām ir tas, kas mani visvairāk aizkustina. Vai nu dažādu zīmējumu formā, vai arī vienkārši pateikti. Un tie ciešie apskāvieni, kas parasti ir Mātes dienas rītā, arī ir tik ļoti aizkustinoši un sirsnīgi.

Kā iepriecini savu mammu?

Šķiet, ka tas būtiskākais ir vispār padomāt par savām mammām, vecmāmiņām - par tiem cilvēkiem, kas ir mūs padarījuši par tādiem, kādi mēs esam šodien, un atgādināt viņiem to, cik viņi mums ir svarīgi. Es arī šobrīd cenšos salasīt puķītes, ja vien man sanāk, un apsveikt tā mammu. Vecmāmiņa diemžēl vairs nav šajā saulē, bet arī par viņu šajā dienā es īpaši piedomāju. Tas būtiskākais ir vienkārši būt kopā, jo Mātes diena ir svarīgi svētki - tie ir svētki, kuros ir labi, ja tiešām izdodas būt kopā un pateikt tos labos vārdus, uzcept kādu kūku un kopīgi sēsties pie pusdienu galda.

Vai mēdz doties randiņos ar savu mammu?

Šad un tad mums sanāk tie randiņi kopā. Visforšākie ir tie dabā iešanas randiņi. Piemēram - mēs ejam kopā sēņot un skatāmies, kurai un ko ir izdevies atrast mežā, sasaucoties ik pēc dažām minūtēm, lai kāda kaut kur nepazūd. Man ļoti patīk, it īpaši vasarās, sestdienās braukt uz Cēsu tirgu pēc dažādiem gardumiem un nopirkt to, ko pagatavot pusdienās. Tad mēs mēdzam arī aiziet Cēsīs uz kādu kafejnīcu, kur mammai jau ir vietējie draugi, kuri taisa visgardāko kafiju. Mamma ir no Cēsu puses, tāpēc tie randiņi Cēsīs arī man ir tie vismīļākie un visforšākie.

Mamma ļoti labi saprot visādas dārza lietas un tad mēs taisām arī tādus dārza randiņus - es viņu ņemu līdzi, ja gribu iegādāties kādas puķes savam mazajam piemājas dārziņam Rīgā. Drīzumā mums būs tomātu stādīšanas randiņš, jo es no tā visa nesaprotu tik daudz un man ir vajadzīgs palīgs. Mammas, protams, vislabāk zina ne tikai to, kā uztaisīt visgaršīgākās zupas, bet arī, kā iestādīt visu pareizi un nesalaist grīstē (man tas varētu brīnišķīgi izdoties). Mamma parasti izglābj mani un tad es viņu atalgoju ar kādu foršu randiņa turpinājumu kādā kafejnīcā.