OECD augstu novērtē Latviju digitālās identitātes jomā

OECD publicējusi 2023.gada Digitālās pārvaldības indeksa ziņojumu par dalībvalstu spējām izmantot datus un tehnoloģijas, lai nodrošinātu valsts sektora digitālo pārveidi, kas vērsta uz sabiedrību un digitālo pārvaldi kopumā.

33 dalībvalstis tika vērtētas pēc sešiem kritērijiem, no kuriem četros - digitālās politikas veidošana, datu piekļūstamība, koplietošana un atkārtota izmantošana, vienotu vadlīniju, rīku, datu, digitālās identitātes un programmatūras izvietošana, tehnoloģiju un datu izmantošanas veicināšana saziņā un sadarbībā - Latvija novērtēta virs OECD vidējā rādītāja.

Latvija augstāko rādītāju, ierindojoties astotajā vietā, sasniegusi kritērijā, kurā mēra vadlīniju, rīku, datu, infrastruktūras un programmatūru pieejamību, lai nodrošinātu saskaņotus procesus un pakalpojumus visā publiskajā sektorā.

Šajā kritērijā novērtētie aspekti ietver digitālo, publisko infrastruktūru, tostarp digitālo identitāti, pakalpojumu platformas un lietotnes, digitālos paziņojumus, digitālos maksājumus un mākoņa infrastruktūru.

Tā pat tika vērtēti vienotie standarti pakalpojumu izstrādei un sniegšanai, projektu vadībai un investīciju piedāvājumam, kā arī kopēji ieviešanas rīki, piemēram, apstiprināšanas mehānismi investīcijām, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas iepirkumi.

OECD atzinīgi novērtējusi sāktos digitālās infrastruktūras projektus. Kā būtiskāko VARAM min projektu "Latvijas nacionālais federētais mākonis", kas paredz apvienot skaitļošanas jaudas un nodrošinātu publiskā sektora datu glabāšanas un skaitļošanas spēju attīstību četro savstarpēji koordinēto Latvijas valsts radio un televīzijas centra, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un Zemkopības ministrijas projektā.

Tā rezultātā vismaz 10 valsts pārvaldes platformas un informācijas sistēmas tiek darbinātas, izmantojot koplietošanas mākoņdatošanas pakalpojumus.

Kā skaidro VARAM, Viens no pagājušā gada būtiskākajiem notikumiem digitālās identitātes jomā bija elektroniskās identifikācijas kartes (eID karte) noteikšana kā prioritārs personu apliecinošs dokuments ikvienai personai, kura sasniegusi 15 gadu vecumu. eID karte ir nacionālais elektroniskās identifikācijas līdzeklis, kurš tehniski un organizatoriski atbilst augstākajām drošības prasībām un tam pieejams arī virtuālais risinājums - eParaksts mobile.

Lai arī privātos elektroniskos pakalpojumus padarītu pieejamus ikvienam iedzīvotājam, aizvadītajā gadā stājās spēkā grozījumi Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likuma normā, kas nosaka, ka arī privāto elektronisko pakalpojumu sniedzējiem jāintegrē nacionālais elektroniskās identifikācijas līdzeklis - eID karte - savos elektroniskajos pakalpojumos.

Elektroniskās identifikācijas jomā tuvākajos gados gaidāmas izmaiņas, jo Latvijai, tā pat kā citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ir saistoša eIDAS regula, kas stāsies spēkā šī gada otrajā ceturksnī. Tā nosaka, ka līdz 2026.gada beigām ikvienai ES dalībvalstij saviem iedzīvotājiem jādara pieejams digitālās identitātes maks.

Iepriekš minētās izmaiņas nacionālās elektroniskās identitātes stiprināšanā OECD novērtējis kā stabilu virzību uz drošu un lietotājam draudzīgas piekļuves nodrošināšanu valsts pakalpojumiem.

Kritērijā, kurā Latvija novērtēta ar devīto vietu, mēra atvērtību, kas pārsniedz atvērto datu publiskošanu, tostarp centienus veicināt tehnoloģiju un datu izmantošanu saziņā un sadarbībā ar dažādām iesaistītajām pusēm.

Tāpat Latvija novērtēta virs OECD vidējā rādītāja kritērijos, kuri mēra valsts centienus izstrādāt vienotus mehānismus, kas ļautu valsts iestādēm izmantot digitālos rīkus un datus saskaņotā un stratēģiskā veidā, lai pilnveidotu procesus un pakalpojumus. Kā arī kritērijā, kas mēra valsts sasniegumus, izstrādājot pamatus, kas nepieciešami, lai atvieglotu piekļuvi un koplietošanu datiem publiskajā sektorā.