Pensionāri sūdzas, ka iestādes ir pārgājušas tikai uz digitālajiem pakalpojumiem

Pensionāru organizāciju pārstāvji komisijas sēdē sūkstījās, ka daudzas iestādes ir pārgājušas tikai uz digitālu pakalpojumu sniegšanu. Tas kavējot, piemēram, tiesvedību procesus. Šobrīd, lai piekļūtu tiesvedības lietām analogā jeb fiziskā formā, senioriem ir jāpierāda, ka viņiem ir mentāla rakstura problēmas. Bažas senioriem ir par digitālā maka pakalpojuma drošības aspektiem.

Senioru skatījumā, visu valsts iestāžu pakalpojumu pārnešana uz digitālo vidi ir riskanta, jo zem 50% senioru ir gatavi pilnīgai digitalizācijai. Realitātē vien 20% senioru valstī pieejams internets, turklāt līdzīga rakstura problēmas neattiecoties tikai uz senioru paaudzi - tā sastopama katrā paaudzē.

VARAM kā vienu no risinājumiem redz projektu, kurā iedzīvotājiem mācītu digitālās pamatprasmes - sākot no datora ieslēgšanas līdz autentifikācijas rīku lietošanai un dokumentu iesniegšanai. No kopējā finansējuma 6,8 miljoni eiro tiks novirzīti pašvaldībām. Par katru apmācīto iedzīvotāju pašvaldība saņems noteiktu summu, kas tiek rēķināta, ņemot vērā kopējo iedzīvotāju skaitu, senioru skaitu konkrētajā vietā un projekta mērķa rādītājus.

Pirmās apmācību grupas projektu uzsākušas janvārī. Interese par mācībām ir, taču plašāk projekta aktivitāti varēs novērtēt pēc ilgāka laika, sprieda Priede.

Viņa informēja, ka projekta sadarbības partneri ir visas pašvaldības, kas patstāvīgi izvēlas, kā īstenot projektu. Šobrīd VARAM noslēdzis sadarbības līgumus ar 30 pašvaldībām. Septiņas pašvaldības ir piekritušas dalībai projektā un ir līguma slēgšanas procesā, savukārt vairākas pašvaldības dažādu iemeslu dēļ ir atteikušās piedalīties.

Piemēram, dažas pašvaldības esot atteikušās, jo tajās jau tiek īstenotas līdzīga veida apmācības, vai arī tās apgalvojot, ka tām "neesot, ko apmācīt". Daļa pašvaldību uzskata, ka iedzīvotāji jau esot digitāli prasmīgi, vai arī projekta rezultatīvos rādītājus sasniegt nespēs. VARAM vēl joprojām aicina pašvaldības pieteikties dalībai projektā.

Mācības paredzētas iedzīvotājiem no 16 gadiem līdz pat pensijas vecumam. Izglītības programmu iespējams apgūt klātienē, attālināti ar pasniedzēju vai arī pašmācības ceļā.

Programmas materiāli pielāgoti ar instrukcijām arī cilvēkiem ar redzes problēmām. Plānots, ka pirmajā jeb pamatprasmju līmenī iedzīvotājus apmācīs datora ieslēgšanā un klaviatūras, kā arī datorpeles lietošanā. Šī līmeņa apmācību gala mērķis ir mācēt lietot epastu.

Savukārt otrajā līmenī apmācības notiks par autentifikācijas elektroniskajiem līdzekļiem, piemēram, e-paraksta un elektroniskajiem bankas pakalpojumiem, bet trešajā līmenī autentifikācijas rīkus būs iespēja apgūt jau padziļinātākā līmenī, mācoties iesniegt elektronisku deklarāciju un citus dokumentus. Papildus varēs izvēlēties arī citu prasmju apgūšanu, piemēram, "Google Maps" un "Waze" lietotnes. Tāpat būs iespēja apgūt arī to, kā iegādāties transporta un pasākumu biļetes elektroniski.

Lai noteiktu savu prasmju līmeni, iedzīvotājam sākumā jāaizpilda pašnovērtējuma tests. Katra līmeņa noslēgumā atkārtoti tiek aizpildīts pašnovērtējuma tests, saņemta apliecība un ir iespēja apgūt nākamo līmeni, norādīja VARAM pārstāve.

VARAM pārstāvji un komisijas dalībnieki secināja, ka projekta galvenais šķērslis ir komunikācija par to un mērķauditorijas piesaiste. Pašlaik pašvaldības izstrādā informatīvus materiālus, tomēr arī ministrijas iestādes iesaistās, lai izvērtētu to efektivitāti.

"Ar šobrīd norādītajam pašvaldību komunikācijas metodēm mērķauditoriju diez vai varēs sasniegt," atzīmēja Priede, paužot, ka vajadzīgs vēl kas vairāk, lai piesaistītu apmācībām iedzīvotājus no 16 līdz pat 70 un vairāk gadu vecumam.

"Sieviešu sadarbības tīkla" valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte mudināja domāt par biedrību iesaistīšanu dažādu mērķgrupu iesaistīšanā un komunikācijas veidošanā.

VARAM Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks skaidroja, ka turpmākais digitalizācijas stratēģiskais mērķis ir aizvien vairāk tiekties uz to, lai visi valsts pakalpojumi būtu pieejami elektroniski.

Šobrīd Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centra (VPVKAC) tīkla pakalpojumi pieejami 35 pašvaldībās un 216 pakalpojumu punktos. VPVKAC piedāvā iedzīvotājiem gan klātienes, gan attālinātu palīdžību e-pakalpojumu pieteikšanā, e-rīku izmantošanā, kā arī pilnvarotā pakalpojuma pieteikšanā.

Piemēram, pakalpojumā "Attālinātais ierēdnis- video saziņa" seniors var video formātā konsultēties ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vai Valsts zemes dienesta darbiniekiem par pieejamajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar pensijām, pabalstiem, nekustamā īpašuma un citiem pakalpojumiem.

Ministrijā turpinoties darbs pie pašvaldību uzrunāšanas un tīkla paplašināšanas, lai katrā apdzīvotā vietā būtu vismaz viens VPVKAC punkts.

Vēl pieejama pieteikumu pieņemšana iestādes vietā, kā arī brīvpieejas internets, darba vieta un aprīkojums ar printeri un skeneri gadījumā, ja iedzīvotājam nav piekļuves un iespēja izmantot šādas iespējas.Līdztekus VPVKAC nodrošina to, ka iespējams pieņemt arī mutisku vai rakstisku iesniegumu valsts iestādēm, ko centrā pārveido digitāli.

Komisijas sēdes laikā opozīcijas deputāts Raivis Dzintars (NA) secināja, ka abi VARAM mērķi - gan pakalpojumu digitalizācija, gan digitālā izglītība - ir labi mērķi, vienīgi tiem būtu jānotiek saskaņoti un pareizā secībā. Viņaprāt, prioritāri noskaidrot, cik un kur ir tādi iedzīvotāji, kuriem nepieciešamas digitālās prasmes, un tikai pēcāk pievērsties rezultatīviem rādītājiem apmācīto skaitā.

Savukārt VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, aizstāvot VARAM, uzsvēra, ka valsts pakalpojumu digitalizācija ir prioritāte, ko "bremzēt nevar", tomēr visiem valsts pakalpojumiem būtu jābūt pieejamiem kā elektroniski, tā arī klātienē visu sabiedrības grupu vajadzībām atbilstoši.

"VID kopā ir 228 digitālie pakalpojumi, un pat es tos visus nevarētu nosaukt, jo tie ir nevajadzīgi sadrumstaloti," atzina Šmite-Roķe, norādot, ka ideālajā variantā VID būtu jābūt tikai 10-12 pakalpojumiem. Viņasprāt, pakalpojumu pieejamība un piekļūstamība ir jānodrošina, ciktāl tā nekavē digitalizācijas pakalpojumu kopējai reformai.

Šmite-Roķe apgalvoja, ka visvairāk klātienes klientu VID nemaz nav seniori ar lielām digitālajām grūtībām. Pārsvarā klātienē skaidrojumus pieprasot krieviski runājoši un salīdzinoši jauni cilvēki, kas citā veidā un valodā nesaprotot pakalpojumu un to principiāli pieprasa skaidrot klātienē.