Valdībā vērtēs ieceri uzņēmumu vadībā prasīt nodrošināt dzimumu līdzsvaru

Dzimumu līdztiesības nodrošināšanai atsevišķos lielajos uzņēmumos kāda dzimuma pārstāvji nedrīkstētu veidot vairāk par divām trešdaļām vadības sastāva, paredz Labklājības ministrijas (LM) Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likumprojekts.

Saeimas deputātu vairākums iepriekš noraidīja Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likuma nodošanu skatīšanai komisijās. Par likuma nodošanu skatīšanai Saeimas komisijā balsoja deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem", kā arī atsevišķi parlamentārieši no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). Pret likuma nodošanu skatīšanai komisijās balsoja deputāti no "Latvija pirmajā vietā", "Stabilitātei", Nacionālās apvienības, "Apvienotā saraksta" un daļa deputātu no ZZS.

Likumu piemērotu kapitālsabiedrībām, kuru juridiskā adrese divus pārskata gadus būs atradusies Latvijā, kurās vidējais nodarbināto skaits būs vismaz 250 cilvēki, kuru neto apgrozījums būs vismaz 50 miljoni eiro vai bilances kopsumma būs vismaz 43 miljoni eiro.

Atbilstoši šiem nosacījumiem, likums attiektos uz ļoti nelielu kapitālsabiedrību skaitu. Pēc "Nasdaq Riga" datubāzē pieejamajiem datiem, uz 2024.gada 19.septembri Latvijā kopumā bija tikai divas šādas kapitālsabiedrības, informē LM.

Šajos uzņēmumos plānots prasīt nodrošināt, lai nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvji pildītu vismaz 40% no padomes amatiem, vai arī nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvji ieņemtu vismaz 33% no visiem padomes un valdes amatiem.

Šīm kapitālsabiedrībām līdz šī gada 30.jūnijam būtu jāizpilda vismaz viena no noteiktajām prasībām. Kapitālsabiedrībām, kuras līdz 2026.gada vasaras beigām nebūtu sasniegušas vienu no noteiktajiem dzimumu līdzsvara mērķiem, būtu jāsniedz nepieciešamo informāciju Latvijas Bankai, lai pierādītu, ka kandidātu atlases process ir bijis atklāts un atbilst noteiktajām prasībām. Līdztekus Latvijas Banka tīmekļvietnē publicētu informāciju par kapitālsabiedrību pārkāpumiem, vajadzības gadījumā nosakot piespiedu izpildes līdzekļus proporcionālai dzimumu pārstāvniecībai valdēs un padomēs, tostarp uzņēmumam varētu piemērot Administratīvā procesa likumā noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus.

Ja kapitālsabiedrība līdz noteiktajam datumam nebūs sasniegusi dzimumu līdzsvaru, jo valdes vai padomes pilnvaru termiņš līdz šim datumam nav beidzies, kapitālsabiedrībai nav pienākuma atsaukt valdes un padomes locekļus un organizēt ārpus kārtas kandidātu atlases procesu, lai nodrošinātu dzimumu līdzsvaru.

Valdes un padomes locekļi var turpināt ieņemt amatu līdz pilnvaru termiņa beigām, pēc kā kapitālsabiedrībai ir pienākums organizēt atklātu kandidātu atlases procesu.

Paziņojumam par kandidātu atlases procesa uzsākšanu jāietver skaidri, neitrāli formulēti un nepārprotami kandidātu atlases kritēriji un prasības kvalifikācijai, lai noskaidrotu profesionālās kvalifikācijas piemērotību, kompetenci un sniegumu. "Šim paziņojumam ir jābūt dzimumneitrālam," norādīts likuma aprakstā.

Noteikts, ka, izvēloties starp kandidātiem ar līdzvērtīgu kvalifikāciju, kompetenci un sniegumu, darba devējam priekšroku būtu jādod nepietiekami pārstāvētā dzimuma kandidātam, tātad - ja uzņēmuma vadībā vairāk ir vīriešu, tad šādā gadījumā būtu jādod priekšroka sievietei, un otrādi.

Tomēr kapitālsabiedrības varētu izvēlēties arī vairāk pārstāvētā dzimuma kandidātu, ja līdzvērtīgas kvalifikācijas gadījumā pamatotu iemeslu dēļ pārstāvētā dzimuma kandidāta "īpašā situācija" palīdzētu sasniegt personāla dažādības veicināšanas mērķus, iekļaujot valdē vai padomē kādu atšķirīgas attieksmes riskiem pakļauto personu grupu kandidātu pēc nediskriminējošiem kritērijiem, skaidro LM.

Savukārt, ja strīda gadījumā kandidāts norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai atkarībā no dzimuma, kapitālsabiedrības pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgas attieksmes pamatā ir bijuši objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar kandidāta dzimumu. Ja kandidāts neuzskata sniegto pamatojumu par objektīvu, tad kandidāts var vērsties tiesā Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

Kā skaidro ministrijā, tieša diskriminācija pastāv, ja salīdzināmā situācijā attieksme pret personu saistībā ar tās piederību pie noteikta dzimuma ir, bija vai var būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu. Savukārt netieša diskriminācija pastāv, ja šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas viena dzimuma personām, izņemot gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

Par diskrimināciju šī likuma izpratnē uzskatāma arī personas aizskaršana un norādījums to diskriminēt. Personas aizskaršana šā likuma izpratnē ir personas pakļaušanai tādai nevēlamai rīcībai, kas saistīta ar tās piederību pie noteikta dzimuma, tajā skaitā seksuāla rakstura rīcībai, ja šādas rīcības mērķis vai rezultāts ir personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas, degradējošas vai aizskarošas vides radīšana.

Attiecīgajām kapitālsabiedrībām reizi gadā savā tīmekļvietnē būtu jāpublicē paziņojums par dzimumu pārstāvniecību to valdēs un padomēs, iekļaujot arī paskaidrojumus gadījumā, ja proporcionālo dzimuma līdzsvara attiecību nav izdevies nodrošināt. Vienlaikus aprakstā jāiekļauj plānotie pasākumi šī mērķa sasniegšanai nākotnē.

Pēc kapitālsabiedrību lūguma Sabiedrības integrācijas fonds varēs sniegt informatīvu atbalstu par korporatīvās vadības dažādības veicināšanu dzimumu līdzsvara sasniegšanai, nodrošinot kandidātu atlases procesu.

LM likuma aprakstā atsaucas uz Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta apkopotiem statistikas datiem, kas liecinot, ka pērn Latvijā tikai 23,9% no valdes un padomes locekļiem lielajos, biržā kotētajos uzņēmumos bija sievietes. ES vidējais rādītājs šajā jomā ir augstāks - 35,1%.

Pašlaik Latvijas biržā kotētajos uzņēmumos 72% no valdes amatiem pilda vīrieši, savukārt 28% no valdes amatiem pilda sievietes. Padomēs šī proporcija saglabājas līdzīga ar 74% vīriešu un 26% sieviešu pārstāvniecību. Latvija esot vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur sieviešu īpatsvars lielo biržā kotēto uzņēmumu valdēs kopš 2013.gada ir samazinājies par 4,7%.

Arī Latvijas "Top 101" vērtīgāko uzņēmumu dati rādot, ka to valdēs tikai 22% amatu pilda sievietes, savukārt padomēs skaits ir vēl mazāks - 19% amatu ir sievietēm.

Arī valsts uzņēmumu pārvalde neizceļas ar labāku dzimumu pārstāvniecību iepretim citiem Latvijas uzņēmumiem - tur 28% vadības amata vietu ir sievietēm, bet lielākā daļa jeb 72% - vīriešiem.

Dzimumu līdzsvars būtu jānodrošina arī publisko personu, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēs, LM Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likumprojekta publiskajā apspriešanā ieteikuši AS "Nasqad Rīga" un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta pārstāvji.