Skaistumkopšanas pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai ārstniecības personas

Noteikumos precizēta "augsta riska skaistumkopšanas pakalpojuma" definīcija, uzsverot, ka pirms šāda pakalpojuma tā sniedzējam ir pienākums informēt patērētāju par iespējamiem riskiem. Augsta riska pakalpojums ir ar augstu inficēšanās risku, piemēram, procedūra, kuras laikā tiek pārdurta āda vai ievadīti svešķermeņi.

Arī līdz šim bija noteiktas prasības šāda pakalpojuma sniegšanai - apstākļi, klienta vecumam atbilstoša rīcība, bet nebija noteiktas prasības pakalpojuma sniedzējam.

Veselības ministrija (VM) uzsver nepieciešamību pēc specifiskām zināšanām šī pakalpojuma sniegšanā - spēju izvērtēt klienta veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā sniegt pirmo palīdzību. Paredzēts, ka procedūras, piemēram, mezoterapiju vai biorevitalizāciju, varēs veikt vienīgi kosmētiķi vai skaistumkopšanas speciālisti kosmetoloģijā.

Ministrijā uzsver, ka ir nepieļaujami, ka augsta riska pakalpojumu sniedz persona, kas, piemēram, kursos apguvusi konkrētās ierīces lietošanu, bet kurai nav zināšanu, lai pilnībā izvērtētu ierīces lietošanas nepieciešamību un riskus konkrētajam klientam.

Vienlaikus Veselības inspekcijas (VI) kontroles liecina, ka 52% pakalpojumu sniedzēju izmanto sarežģītas ierīces, tostarp lāzerus, un 33% - medicīniskās ierīces, tostarp bieži bez atbilstošas kvalifikācijas.

Jaunais regulējums paredz stingrākas prasības atbilstoši Eiropas Savienības regulai, kurā precizētas elektroierīces, kas pielīdzināmas medicīniskām ierīcēm.

Ministrijā uzsver, ka būtiski nodrošināt, lai jebkuru ierīci, kas tiek izmantota skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanā, lieto tikai kvalificēts speciālists, kā arī ierobežot iespēju personām bez atbilstošas izglītības sniegt augsta riska komplicētus estētiskās medicīnas un kosmetoloģijas pakalpojumus.

Saskaņā ar VI datiem, 2023.gadā plānveida pārbaudes veiktas 950 skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas vietās, no kurām 47% konstatētas dažādas neatbilstības, tostarp attiecībā uz personāla kvalifikāciju un ierīču dokumentāciju. Viena no biežākajām neatbilstībām saistīta ar to, ka personālam nav atbilstošs izglītības sertifikāts.

Savukārt VI tematiskajās pārbaudēs sešās no 11 pārbaudītājām pakalpojumu sniegšanas vietām konstatēta neatbilstība, kas saistība ar ierīču pavadošo dokumentāciju, ārstniecības personas statusa noilgumu un sertifikācijas neesamību. Kontroles rezultāti liecina, ka uz ierīču drošību jāraugās ne tikai no higiēnas viedokļa, kā tas šobrīd noteikts noteikumos, bet arī attiecībā uz kvalifikāciju darbam ar ierīcēm un ierīču lietojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām, skaidro VM.

Līdz šim elektroierīču lietošanai nebija noteiktas stingras un vienotas prasības. VI pieredze, kā arī pakalpojumu lietotāju iesniegumi liecinot, ka šīs ierīces ne vienmēr lieto speciālists, kas ir kvalificēts šāda pakalpojuma sniegšanai, kas pārzina un spēj novērst elektroierīču, piemēram, lāzertehnoloģiju radīto risku.

Ministrijā norāda, ka skaistumkopšanas nozarē vērojams medicīnisko ierīču un elektroierīču tirgus pieaugums. Atbilstoši pieprasījumam pēc modernām ierīcēm, pieaug arī zemo cenu konkurence. Pakalpojuma sniedzējiem ir pieejamas gan lētas, gan dārgas ierīces. Kamēr augstas cenas ierīces ir aprīkotas ar modernākajām funkcijām, alternatīvas par zemākām cenām mēdzot būt zemākas kvalitātes.

Tāpat noteikts, ka augsta riska pakalpojumi vairs nebūs sniedzami kā mobilie pakalpojumi, tostarp pakalpojuma sniedzēja vai klienta dzīvesvietā, ja netiek nodrošināti higiēnas un epidemioloģiskās drošības standarti. Izņēmums būšot tikai gadījumi, kad telpām mainīta to funkcija būvvaldē un nodrošināta visa nepieciešamā infrastruktūra.

Grozījumos arī paredzēts, ka astoņu stundu higiēnas kursi nebūs jāapgūst ārstniecības personām un speciālistiem, kuri nesen ieguvuši atbilstošu kvalifikāciju.

Personas, kas apguvušas kādu no skaistumkopšanas nozares kvalifikācijas struktūrā iekļautajām profesijām, parasti apguvušas arī izglītības moduli epidemioloģijā un higiēnas prasību nodrošināšanā, kura apjoms atkarībā no izglītības ieguves ilguma var sasniegt 50 līdz 160 stundas, tādējādi ievērojami pārsniedzot minimālo prasību izglītības programmas ilgumu. Taču, ņemot vērā, ka laika gaitā var mainīties normatīvo aktu prasības higiēnas un epidemioloģiskās drošības jomā, pieejamā informācija par infekcijas slimību izplatību, dezinfekcijas metodes, šādiem speciālistiem izglītības programma jāapgūst pēc pieciem gadiem.

Programmas apguve netiek attiecināta uz ārstniecības personām, ņemot vērā, ka viņu izglītības procesā iegūtās zināšanas pārsniedz noteiktās minimālās higiēnas prasību izglītības programmas prasības.

Izmaiņas stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī, lai pakalpojumu sniedzējiem būtu pietiekami laika veikt nepieciešamās izmaiņas.

Noteikumu projekts pēc būtības neievieš jaunas prasības, bet precizē jau esošās, tādējādi novēršot esošo prasību interpretācijas iespējas, kā arī atvieglojot skaistumkopšanas nozares uzraudzību. Līdz ar to pakalpojumu sniedzējiem, kas jau līdz šim pakalpojumus snieguši atbilstoši kvalifikācijai un stingri ievērojot higiēnas prasības, noteikumu projekta normas neradīs būtisku ietekmi, norāda VM.

Skaistumkopšanas nozare apvieno dažāda līmeņa speciālistus, kas ietver gan ārstniecības personas (kosmētiķis un skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā), kas darbojas saskaņā ar reglamentētajām profesijām noteiktajām prasībām, gan citas profesijas, kuru kompetence noteikta profesijas standartā vai akreditētā izglītības programmā. Katram skaistumkopšanas jomas speciālistam ir tiesības darboties tikai noteiktās kompetences ietvaros, uzsver VM.