Znotiņa un Cielēna priekšlikums grozījumiem Enerģētikas likumā paredz noteikt, ka 2023.gada 1.jūnijā stātos spēkā aizliegums par dabasgāzes piegādēm no Krievijas.
Tāpat deputāti rosina likumā ierakstīt, ka dabasgāzes piegāžu drošuma garantēšanai tiek nodrošināta Latvijas teritorijā sašķidrinātās dabasgāzes iekārtas un atbilstošas ieejas punkta infrastruktūras izveidošana un dabasgāzes krājumu pieejamība.
Parlamentārieši skaidro, ka Krievijas dabasgāzes aizliegums jānosaka, lai apturētu Krievijas sāktā kara Ukrainā finansēšanu, kā arī pārtrauktu Latvijas energotirgus pārmērīgo atkarību no Krievijas dabasgāzes piegādēm.
Atbilstoši Starptautiskās enerģētikas aģentūras rekomendācijām Eiropas Savienības atkarības mazināšanai no Krievijas dabasgāzes importa nepieciešams diversificēt dabasgāzes piegādes, palielinot sašķidrinātās dabasgāzes importa apmērus un alternatīvas cauruļvadu piegādes, norāda deputāti.
"Konservatīvo" politiķu ieskatā, vidējā termiņā Somijas-Baltijas reģionā tas nozīmētu vismaz vēl vienu sašķidrinātās dabasgāzes iekārtas un ieejas punkta infrastruktūras izveidi, lai nodrošinātu Inčukalna pazemes gāzes krātuves drošu piepildīšanu reģiona patērētāju vajadzībām.
Jau vēstīts, ka Lietuvas Enerģētikas ministrija sestdien, 2.aprīlī, paziņoja, ka Lietuva pilnībā atteikusies no Krievijas gāzes, tiecoties panākt pilnīgu enerģētisko neatkarību no šā resursa un reaģējot uz Krievijas enerģētisko šantāžu Eiropā un karu Ukrainā.
Vienlaikus Latvijas Radio dabasgāzes sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss norādīja, ka kopš aprīļa sākuma uz Baltijas valstīm - Latviju, Lietuvu un Igauniju - vairs neplūst dabasgāze no Krievijas. Pašlaik dabasgāzes piegāde notiek no diviem piegādātājiem - no Klaipēdas sašķidrinātā dabasgāzes termināļa un Inčukalna dabasgāzes krātuves.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri