Lopkopji: dunduri, odi un knišļi šovasar ir liels izaicinājums

Latvijas Zirgaudzētāju biedrības prezidents Edgars Treibergs aģentūrai LETA norādīja, ka, viņaprāt, šogad dzīvniekiem nelabvēlīgo kaitēkļu skaits, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ir pieaudzis.

Viņš arī minēja, ka Latvijas zirgaudzētavās patlaban ir aptuveni 10 000 zirgu, un, tā kā kopējais dzīvnieku skaits ir salīdzinoši neliels, to īpašnieki par katru no zirgiem rūpējas jo īpaši. Pēc viņa sacītā, tie kaitēkļi, kas nelabvēlīgi var ietekmēt, piemēram, govis vai gaļas liellopus, zirgus tik būtiski neskar, savukārt, gadījumos, kad ganībās vērojams kaitēkļu pieaugums, dzīvniekiem iespējams uzklāt īpašas segas vai tos apstrādāt ar pretinsektu līdzekļiem.

Vienlaikus ir saimnieki, kas zirgus ganībās laiž diennakts tumšajā laikā, kad dunduri un knišļi ir mazāk aktīvi.

Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Raimonds Jakovickis aģentūrai LETA norādīja, ka kopumā šis gads būtiski neatšķiras no iepriekšējiem - gaļas liellopu ganāmpulki vasaras periodā atrodas ganībās, līdz ar to ir pakļauti riskiem, kas saistās ar karstuma ietekmi un dažādu asinssūcēju uzbrukumiem.

Viņš skaidroja, ka jūlija beigas ir dunduru laiks un gaļas liellopi ganās pļāvās, kur lopiem ir iespēja patverties no dunduriem krūmu puduros vai meža ielokos. "Dažkārt ganāmpulks uzturas atklātās ganībās, tas ir atkarīgs no reģiona, laika apstākļiem," sacīja Jakovickis, piebilstot, ka saimnieki liellopus apstrādā ar pretinsektu līdzekļiem, kuri plašā klāstā ir pieejami veterinārajās aptiekās.

Tāpat bieži vien ganāmpulku īpašnieki savu ganāmpulku aizdzen uz novietni vai kūti, kur dunduri uzturas nelabprāt.

Savukārt biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja- Burmistre aģentūrai LETA skaidroja, ka dunduri, odi un knišļi šovasar ir liels izaicinājums lauksaimniekiem, jo dzīvnieki ganībās nespēj mierīgi ēst, krītas svarā, galarezultātā govis dod mazāk piena.

Lai gan dunduri un odi lopiem pārsvarā traucē baroties, tad vairāk gan būtu jāuzmanās tieši no knišļiem, jo to kodumi dzīvniekam var izraisīt sāpes un iekaisumu, no kā var pat iestāties anafilaktiskais šoks. "Tāpēc ikvienam saimniekam ir rūpīgi jāseko līdzi saviem ganāmpulkiem un to labsajūtai," uzsvēra valdes priekšsēdētāja vietniece.

Viņa arī stāstīja, ka, ja lopi ir ganībās, tad tiem ir nepārtraukti jānodrošina vēss dzeramais ūdens, kā arī iespēja patverties no karstās saules - nojumēs vai koku ēnā. Tāpat viņa piebilda, ka ganībās mājlopus ir jāapstrādā ar knišļu atbaidošajiem līdzekļiem jeb repelentiem.

"Tomēr pirms repelentu iegādes noteikti ir jākonsultējas ar savu veterinārārstu, jo daļu no repelentiem ir aizliegts lietot produktīvajiem dzīvniekiem," komentēja Dzelzkalēja- Burmistre.

Līdztekus, kā uzsvēra biedrības pārstāve, lielākas priekšrocības ir tieši tiem lopiem, kuri no karstās svelmes un kukaiņu uzbrukumiem var paglābties kūtīs, jo šajā karstajā laikā kūtīs gaiss tiek ventilēts un komforta apstākļi ir daudz labvēlīgāki.

Vienlaikus Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) aģentūrai LETA norādīja, ka karstais laiks un līdz ar to arī asinssūcēju kukaiņu aktivitāte saglabājas augsta un saimnieka atbildībā ir rūpēties lai dzīvnieki neciestu ne no karstuma, ne no asinssūcēju kukaiņu uzbrukumiem. Ja konstatē veselības problēmas, nekavējoties jāsazinās ar praktizējošo veterinārārstu.

Kā atklāja dienestā, PVD no dzīvnieku turētājiem līdz šim nav saņēmis sūdzības par odu, dunduru vai knišļu radītajiem postījumiem.