Pārtikas produkti var palikt dārgāki - nodokļu likmes izmaiņu dēļ

"Signāli ar iecerēm par nodokļu izmaiņām, kas tiek gatavotas, rada lielu satraukumu. Piemēram, ar "vides karogu" virzītās dramatiskās izmaiņas dabas resursu nodokļa likmēs būs smags trieciens ražotājiem, ko uz savas ādas izjutīs ikviens Latvijas iedzīvotājs, jo sekos neizbēgams cenu kāpums, pārtikas produktu cenām veikalu plauktos pieaugot par 3-5%," sacīja Šure.

Tāpat starp turpmākajiem nozares uzņēmumu galvenajiem izaicinājumiem viņa minēja valsts atbalstu eksportspējīgajiem uzņēmumiem, kas pandēmijas radītajos izaicinājumos ir būtisks.

"Lielie ražotāji ir galvenie eksportētāji valstī, tāpēc valstij būtu jāsaprot, ka piešķirtie atbalsta līdzekļi ir nevis izdevumi, bet investīcijas nākotnē, kuras nāks atpakaļ ar nodokļu, eksporta pienesumu valsts budžetam," uzsvēra Šure.

Viņa piebilda, ka pandēmijas apstākļos jādomā par Latvijas uzņēmumu konkurētspēju globālā līmenī, piemēram, Latvijā ražotāju konkurētspēju negatīvi ietekmē Lietuvā salīdzinājumā ar Latviju lielāks atbalsts Covid-19 skartajām nozarēm.

Šure starp turpmākajiem izaicinājumiem minēja arī darbaspēka trūkumu. Ja šā gada otrajā ceturksnī ārzemju darbaspēka trūkumam nebija būtiskas nozīmes, jo bija iespējams izmantot vietējo darbaspēku, tagad atkal aktualizējies jautājums par ārvalstu darbaspēka piesaistes nepieciešamību.

"Mūsu valstī iedzīvotāju paliek mazāk, līdz ar to darbaspēka problēma nekur nepazudīs un pati no sevis neizgaisīs," uzsvēra LPUF padomes priekšsēdētāja.

Jau ziņots, ka atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam patlaban nodokli par videi kaitīgām precēm nodokļa maksātājs nemaksā, ja tas nodrošina normatīvos noteikto videi kaitīgu preču atkritumu reģenerācijas normu izpildi, kā arī, ja ir izveidojis un piemēro videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un noslēdzis ar Valsts vides dienestu līgumu par šīs sistēmas piemērošanu vai ir noslēdzis ar videi kaitīgu preču apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.

Taču plānotās valsts nodokļu pamatnostādnes 2021.-2025.gadam paredz, ka turpmāk ražotājiem, kuriem noslēgts sadarbības līgums ar kādu no iepakojumu apsaimniekotājiem par to iepakojuma apsaimniekošanu, būs vien 80% atbrīvojums no dabas resursu nodokļa. Atlikušos 20% dabas resursu nodokļa formā vajadzēs maksāt valstij.