Ģimenes ārsti neatbalsta primāri sniegto pakalpojumu groza ieviešanu

"Visas ģimenes ārstu prakses neatrodas vienādos apstākļos - daļa īrē telpas, daļa strādā "zem līguma" ar poliklīniku un daļa ir savās telpās ar dažādu telpu lielumu, kā arī ir atšķirīgs prakses personāla sastāvs. Attiecīgi katram ģimenes ārstam iespējas nodrošināt kādu konkrētu pakalpojumu ir ierobežotas," pamatoja Veide.

Kā piemēru LĢĀA prezidente minēja situāciju ar vakcināciju - kaut arī tas ir viens no ģimenes ārsta un primārās aprūpes darbības stūrakmeņiem, daļa ģimenes ārstu vakcināciju pret Covid-19 nevarēja nodrošināt nepietiekamu telpu un personāla resursu dēļ. Daļa īrē telpas poliklīnikā, tāpēc vakcinācija notiek tikai vakcinācijas kabinetos, un 30% ģimenes ārstu strādā tikai ar vienu palīgu, norādīja asociācijas vadītāja.

Ģimenes ārstam būtu jāpielieto uz pacientu centrēta pieeja, individuāli izvērtējot katra pacienta veselības vajadzības, riska faktorus un sniedzot katram pacientam nepieciešamo veselības aprūpi un atbalstu, nevis katram jāpiedāvā pēc iespējas plašāks pakalpojumu klāsts, tādējādi strādājot nevis kvalitatīvi, bet kvantitatīvi, uzsvēra Veide.

Ģimenes ārsti, noslēdzot līgumu ar Nacionālo veselības dienestu, apņemas sniegt tos primārās veselības aprūpes pakalpojumus, kas ir noteikti normatīvajos aktos līguma noslēgšanas dienā, pauda viņa. Gadījumā, ja tiek veiktas izmaiņas, nepieciešams vienoties par pakalpojumu sniegšanas un apmaksas kārtību, lai noskaidrotu, vai konkrētā ģimenes ārsta prakse ar saviem resursiem spēs šos pakalpojumus nodrošināt, lai neciestu pārējo pacientu aprūpe, norādīja LĢĀA vadītāja.

Arī LLĢĀA prezidente Kozlovska minēja, ka ārstu prakšu iespējas ir dažādas, tāpēc primāri sniegto pakalpojumu groza ieviešana nebūtu piemērota pieeja.

Arī valstī vidējās darba algas kā ārstu pamata algas ieviešana nebūtu atbalstāms lēmums, pauda Kozlovska, jo valdība ir izvirzījusi mērķi palielināt mediķu algas atbilstoši Eiropas standartiem, kas ir vismaz divas tautsaimniecības vidējās algas. Pašlaik Latvijas mediķi saņem vienu no zemākajiem atalgojumiem visā Eiropā, norādīja asociācijas vadītāja.

Ģimenes ārstu prakšu sniegtie pakalpojumi tiek apmaksāti pēc jauktā kapitācijas principa, kur pamatatalgojums tiek noteikts pēc reģistrēto pacientu skaita un vecuma, skaidroja Veide. Tāpat tajā ietilpst fiksēts maksājums prakses uzturēšanai, māsas vai ārsta palīga pakalpojumu nodrošināšanas maksājums un samaksa par ģimenes ārsta veiktajām manipulācijām un piemaksas, piemēram, par darbības nodrošināšanu lauku teritorijā.

Abu ģimenes ārstu asociāciju prezidentes minēja, ka iepriekš nav saskārušās ar informāciju par primāri sniegto pakalpojumu grozu. Viņuprāt, šādas izmaiņas politiķiem primāri jāapspriež ar nozares speciālistiem, taču asociāciju prezidentes nav aicinātas piedalīties diskusijās šajā jautājumā.

Jau ziņots, ka, lai pacienti varētu saņemt kvalitatīvus ārstniecības pakalpojumus, ir jānosaka ģimenes ārstu primāri sniegto pakalpojumu grozs, diskusijā par pieejamību veselības aprūpē sacīja Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP).

Politiķe Ingrīda Circene (JV) piekrita, ka ģimenes ārstam ir jābūt centrālai figūrai visā veselības aprūpē. Viņa rosina noteikt ģimenes ārstiem par pamatpienākumu izpildi valstī vidējo darba algu kā pamata algu, piemēram, 1500 līdz 1600 eiro apmērā. Savukārt piemaksas pie algas būtu par papildus veicamajiem pakalpojumiem.