• Sigmunds,
  • Zigismunds,
  • Zigmunds
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


24% Latvijas iedzīvotāju regulāri pārņem bezcerības un bezspēcības sajūtas

Teksta izmērs Aa Aa
Veselība
LETA 11:21, 17.12.2021 1


Ceturto daļu jeb 24% Latvijas iedzīvotāju regulāri pārņem bezcerības un bezspēcības sajūtas, secināts "Benu aptiekas" veiktajā "Stresa termometra" aptaujā.



Tajā skaitā 5% aptaujāto pēdējā gada laikā šādas sajūtas nomākušas nepārtraukti, bet 19% - bieži.

Salīdzinājumā ar septembri šis rādītājs ir būtiski pieaudzis, jo rudenī bezcerības un bezspēcības sajūtas regulāri pārņēma 16% respondentu, tai skaitā 2% tās bija nepārtraukti, bet 14% - bieži.

Patlaban situācija lielā mērā ir līdzīga kā šī gada pavasarī, kad ar bezcerības un bezspēcības sajūtām regulāri cīnījās katrs ceturtais respondents jeb 25%, tai skaitā 5% šīs sajūtas bija nepārtraukti, bet 20% - bieži.

Saskaņā ar jaunākās aptaujas datiem dažreiz bezcerību un bezspēcību izjūt 30% respondentu, reti - 23%, nekad - katrs piektais jeb 20%, bet vēl 3% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Pēdējo 12 mēnešu laikā bezcerību un bezspēcību biežāk izjūt sievietes. Jaunākajā aptaujā secināts, ka ar minētajām sajūtām regulāri saskaras 19% vīriešu, tostarp 5% - nepārtraukti, bet 14% - bieži, kā arī 29% sieviešu, tajā skaitā 5% šīs sajūtas nomāc nepārtraukti, bet 24% - bieži. Līdzīga situācija bija arī šī gada martā, kad bezcerību un bezspēcību regulāri izjuta 29% sieviešu, tostarp 7% - nepārtraukti, bet 22% - bieži, kā arī 21% vīriešu, tostarp 4% - nepārtraukti, bet 17% - bieži.

Vērtējot pēc iedzīvotāju vecuma, bezcerību un bezspēcību visbiežāk izjūt jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Patlaban 45% šīs vecuma grupas pārstāvju ar minētajām sajūtām cīnās regulāri, tostarp 10% šīs sajūtas ir nepārtraukti, bet 35% - bieži. Savukārt visretāk bezcerību un bezspēcību pēdējo 12 mēnešu laikā izjutuši iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem - 2% tās izjūt nepārtraukti, bet 16% - bieži. Pārējās vecuma grupās ar bezcerību un bezspēcību saskaras vidēji 21% līdz 27% respondentu.

Savukārt šī gada pavasarī starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem bezcerību un bezspēcību regulāri izjuta 41% aptaujāto, tai skaitā 15% - nepārtraukti, bet 26% - bieži, kamēr vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem šis rādītājs bija 18%, tostarp 4% - nepārtraukti, bet 14% - bieži. Pārējās vecuma grupās rādītājs svārstījās no 22% līdz 28%.

Analizējot datus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, redzams, ka bezcerības un bezspēcības sajūtas patlaban kopumā biežāk pārņem krievvalodīgos. Latviešu vidū ar bezcerības un bezspēcības sajūtām regulāri cīnās 23% aptaujāto, tai skaitā 5% ar tām cīnās nepārtraukti, bet 18% - bieži, kamēr starp krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 28%, tai skaitā 5% - nepārtraukti, bet 23% - bieži.

Šī gada pavasarī bija novērojama pretēja aina - bezcerību un bezspēcību biežāk izjuta latvieši. Martā ar šīm sajūtām regulāri saskārās 20% krievvalodīgo, tostarp 6% - nepārtraukti, 14% - bieži, bet latviešu vidū ar bezcerību un bezspēcību regulāri cīnījās katrs ceturtais jeb 25% aptaujāto, tostarp 5% - nepārtraukti, bet 20% - bieži.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju "Gemius", aptaujājot 3109 respondentus.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Veselība Latvijā pieaug saslimstība ar garo klepu

Latvijā pieaug saslimstība ar garo klepu, informē Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).

Veselība Latvijas urologi apgāž mītus par prostatu (+VIDEO)

"Kad nav sūdzību, tas nenozīmē, ka vēzis nevarētu attīstīties".

Veselība Šokējošs atklājums: Latvijā kaitīgi ieradumi meitenēm ir biežāk nekā zēniem

Mūsdienās kaitīgi ieradumi, piemēram, nepietiekama fiziskā aktivitāte, smēķēšana un alkohola patēriņš, meitenēm ir biežāk nekā zēniem, liecina starptautiska pētījuma par skolēnu veselību rezultāti par Latviju, ar kuriem trešdien iepazinās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Veselība Plāno papildināt kompensējamo zāļu sarakstu ar jauniem medikamentiem

Veselības ministrija (VM) plāno papildināt kompensējamo zāļu sarakstu ar jauniem inovatīviem medikamentiem onkoloģijas un hematoonkoloģijas diagnožu ārstēšanai un jaunu medikamentu psihiatrisko saslimšanu ārstēšanai, teikts ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā.

Lasiet arī

Sabiedrība Izglītības nodrošināšana ukraiņu bēgļu bērniem varētu izmaksāt 2 miljonus eiro

Lai nodrošinātu mācības visiem ukraiņu bēgļu bērniem, no septembra līdz decembrim būs nepieciešami kopā 2 356 507 eiro, bet 2025.gadā - 4 316 027 eiro, liecina likumprojekts, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodevusi saskaņošanai.

Sabiedrība Ekspluatācijā nodota biroju kompleksa «Verde» otrā ēka

Ekspluatācijā nodota biroju kompleksa "Verde" otrā ēka, informē biroju kompleksa attīstītāja "Capitalica Asset Management" pārstāvji.

Kriminālziņas KNAB: Pieaug iedzīvotāju izpratne par trauksmes celšanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizvien biežāk saņem saturiski kvalitatīvus ziņojumus, kuros iedzīvotāji informē par iespējamām darba vietās novērotajām pretlikumībām, kas norāda uz iedzīvotāju izpratnes palielināšanos par Trauksmes celšanas likuma mērķi un trauksmes cēlēja ziņojuma būtību, aģentūrai LETA pavēstīja KNAB pārstāvji.

Sabiedrība Valsts prezidenta kancelejas vadītāja no bijušā dzīvesbiedra saņēmusi 31000 eiro

Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Gunda Reire pērn no bijušā dzīvesbiedra, Saeimas deputāta, bijušā finanšu ministra Jāņa Reira (JV) saņēmusi ap 31 000 eiro, no kuriem 5960 eiro veido uzturlīdzekļi, liecina viņas amatpersonas deklarācija par 2023.gadu.