Slimnīcās maina uzņemšanas kārtību; hroniskos pacientus Rīgā vairs neņems

Patlaban slimnīcās ārstējas 80 Covid-19 pacienti, un viņu skaits katru dienu pieaug. Slimnīcas kopumā gan neesot pārslogotas ar koronavīrusa pacientiem, bet lielākā slodze ir Rīgas Austrumu slimnīcai. Tās Infektoloģijas centrā nonāk lielākā daļa pacientu.

Situācija ir nopietna, Infektoloģijas centrā aizpildītas 52 no 100 gultām. Un, ja situācija neuzlabosies, jo svarīgāka kļūst katra brīvā vieta.

“Protams, ir arī plāns “B” un “C”. Lielajā slimnīcā “Gaiļezers” ir izveidota nodaļa, kur arī Covid-19 pacienti atrodas ar citām patoloģijām, piemēram, ar ķirurģisku, ar insultiem var atrasties. Tālāk, ja mēs būsim piepildīti kādreiz, tad nostrādās plāns “B”, un mēs pacientus pārvietosim uz Plaušu tuberkolozes slimnīcu. Tas ir tādā gadījumā, ja mēs būsim pilni. Situācija mainās katru dienu,” skaidroja Latvijas Infektoloģijas centra virsārstes pienākumu izpildītāja Inga Ažiņa.

Lai atslogotu Rīgas slimnīcas Covid-19 slimnieku uzņemšanai, pacienti ar hroniskām saslimšanām tagad tiek nogādāti slimnīcās reģionos, taču tur slimnīcu izmēri ir krietni mazāki.

Tādējādi jau tagad mēdz rasties situācijas, kad visus uzņemt nemaz nevar.

Tad pacientam piedāvā ārstēties citā slimnīcā, kas var būt tālāk no viņa dzīvesvietas. Piemēram, Ogres slimnīcā pagājušajā nedēļā nogādāti vairāki desmiti pacientu no Rīgas un uz laiku nācies pārtraukt slimnieku uzņemšanu, jo nebija brīvu vietu.

“Tā arī bija, piemēram, pagājušajā nedēļā, trešdien, kad pacienti tika vesti uz šīm brīvajām vietām, ārstējošais ārsts apskatīja katru pacientu, izvērtēja [veselības] stāvokli. Ja pacientam nepieciešama hospitalizācija, tad mēs ziņojām atkārtoti NVD, ka pacientam nepieciešama hospitalizācija, bet mēs nevaram viņu uzņemt sakarā ar to, ka mums nav brīvu vietu. Un pacients tad tika pārvests uz tālāku, citu slimnīcu, kur ir brīvas vietas,” pastāstīja Ogres slimnīcas galvenā ārste Evita Līva.

Kopumā Ogres slimnīcā ir 100 gultas. No tām pašlaik brīvas ir tikai septiņas, un noteikti ne uz ilgu laiku.

“Jāņem vērā, ka arī personāla nodrošinājums reģionos ir samērā slikts.

Tas ir tas galvenais, un var būt tā, ka uz doto brīdi, ja personāls iziet no ierindas kā kontaktpersona vai viņam ir karantīna nepieciešama, tad būs jāslēdz nodaļas. Mēs baidāmies no tā, ka tiks iesaistīti arī intensīvās terapijas aprūpē atvestie slimnieki. Tas būs diezgan sāpīgi, jo mēs zinām, ka intensīvās terapijas gultas nav kompensētas reģionos,” norādīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs.

Tie, kas var ārstēties zemāka līmeņa slimnīcās, tie tur arī tiks novirzīti, vismaz pagaidām.

Mērķis ir saglabāt plānveida veselības aprūpes pakalpojumus maksimāli ilgi.

“Šeit nevajadzētu saprast tā, ka šī palīdzība pacientiem tiek liegta. Ja pacienta stāvoklis prasa ārstēšanos Austrumu vai Stradiņa slimnīcā, tas nozīmē, ka tur šie pacienti tiek arī stacionēti un tur tiek arī ārstēti. Jāņem vērā, ka, izvietojot šos pacientus palātās, ir jāievēro visas epidemioloģiskās drošības prasības. Tāpēc šajā brīdī nav jādomā par to, ka mēs gribam atslogot universitātes slimnīcas. Tās ir pārpildītas ar šiem pacientiem,” skaidroja Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.

Cik ilgi būs šāda kārtība? To neviens nezinot, jo viss būs atkarīgs no tā, cik atbildīgi būsim pret valstī noteiktajiem ierobežojumiem un cik liela būs vajadzība Covid-19 pacientus ārstēt stacionāros.