Amonija nitrāts ir bīstams tikai noteiktos apstākļos, apgalvo profesore. Kādos?

Eksperte skaidroja, ka ikdienas lietošanā šī viela nav bīstama. Pēc viņas paustā, šī viela kļūst sprādzienbīstama, ja tiek ilgstoši pārkarsēta, proti, atrodas milzīga karstuma apstākļos. Tad šī pārkaršana iniciējot sprādzienu un detonācija ir ļoti spēcīga.

Jure uzsvēra, ka šī viela var sprāgt, ja tai ir ierosinājums vai sprādziens.

"Ja ierosinātājs ir spridzeklis, tad šī viela detonē ar milzīgu spēku. Tāpat ierosinātājs var būt triecienvilnis, ko izraisa izšauta lode," atklāja eksperte.

Vienlaikus viņa pastāstīja, ka šai vielai ir zema kušanas temperatūra, līdz ar to, cenšoties to dedzināt - tā kusīs, bet nekas nenotiks. Taču apstākļos, kad ir sprādziens, ugunsgrēks vai pārkaršana, tad amonija nitrāti un to saturoši minerālmēsli var sprāgt, pauda Jure.

Vaicāta, vai riskus samazina, piemēram, amonija nitrātu saturoša mēslojuma uzglabāšanā atsevišķos bunkuros, eksperte uzsvēra, ja tie atrodas 10 līdz 20 metru viens no otra, tas īpaši nesamazina sprādzienbīstamības riskus.

"Sprādziena vilnis ir milzīgs, kā rezultātā 10 līdz 20 metri neko neizsaka," uzsvēra eksperte.

Kā ziņots, Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Libānas Veselības ministrija 8.augustā paziņoja, ka bojāgājušo skaits sasniedzis 158, un aplēsts, ka sprādzienā ievainoti 6000 cilvēku. Par pazudušu pašreiz tiek uzskatīts 21 cilvēks.

Latvijā šī gada 1.janvārī bija seši paaugstināta riska objekti, kuros uzglabā vai var tikt uzglabāts amonija nitrāts vai to saturoši minerālmēsli, no tiem piecos var vai tiek uzglabāts vairāk par 50 tonnām, aģentūru LETA iepriekš informēja Valsts vides dienestā.

Savukārt vēlāk Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) norādīja, ka tas ir sagatavojis Latvijā izvietoto paaugstinātas bīstamības objektu aktualizētā saraksta projektu, kurā iekļauti arī 13 ar amonija nitrātu saturoša mēslojuma biznesu saistīti objekti.

VUGD pavēstīja, ka tas atbilstoši savai kompetencei regulāri pārbauda paaugstinātas bīstamības objektus, tostarp, amonija nitrātu saturošu minerālmēslu glabātājus. Pēdējos gados būtiski pārkāpumi nav konstatēti.