Gandrīz puse iedzīvotāju uzskata, ka Krievijas īstenotā politika apdraud Latviju

Tā autori norāda, ka sociāli ekonomiskie jautājumi ir aktuāli visai sabiedrībai, neatkarīgi no ģimenē lietotās valodas un gatavības iesaistīties valsts aizsardzībā.

Tikmēr izpratnē par Krievijas īstenoto politiku kā draudu Latvijas sabiedrībai var konstatēt izteiktas atšķirības etniskajā griezumā, jo to par draudu uzskata 60% respondentu ar latviešu valodu ģimenē un tikai 15% - ar krievu valodu ģimenē.

Tas nozīmē, ka priekšstati par starptautisko politiku un drošības jautājumiem abās valodu grupās ir atšķirīgi. Līdz ar to vēl viens priekšnoteikums, lai Latvijā varētu sekmīgi ieviest visaptverošu valsts aizsardzību, ir vienota izpratne par Latvijas drošības politiku, jo ir problemātiski panākt visas sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā, ja abās valodu grupās ir atšķirīgi priekšstati par drošības situāciju, uzsvērts pētījumā.

Pētījums arī atklāj, ka grupā, kas militāra uzbrukuma gadījumā ir gatava aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās, Krieviju par draudu uzskata 58% respondentu, bet grupā, kas militāra uzbrukuma gadījumā noteikti atstātu valsti, šādu respondentu ir mazāk - 41% respondentu.

Jau ziņots, ka Latvijā tikai 31% iedzīvotāju militāra iebrukuma gadījumā būtu gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās, taču krietni lielāks iedzīvotāju skaits valsti aizstāvētu nemilitārā veidā, noskaidrots minētajā pētījumā.

Tā autori atgādina, ka 2016.gadā 33% respondentu pilnībā un drīzāk piekrita apgalvojumam, ka nepieciešamības gadījumā būtu gatavi cīnīties ar ieročiem rokās.

Pētījumā secināts, ka 55% respondentu, tajā skaitā 61% latviešu valodu ģimenē lietojošo un 42% krievu valodu ģimenē lietojošo, ir gatavi aizstāvēt Latviju nemilitārā veidā, sniedzot atbalstu bruņotajiem spēkiem.

Gatavība sniegt palīdzību cietušiem cilvēkiem ir vēl augstāka, proti, to būtu gatavi darīt 69% iedzīvotāju.

Trešdaļa jeb 30% respondentu norādījuši, ka militāra konflikta gadījumā pamestu valsti. Šajā ziņā nepastāv būtiskas atšķirības etniskajā griezumā.

Pētījuma laikā tika veiktas 26 dziļās intervijas ar Liepājas iedzīvotājiem, no kuriem 12 ģimenē lieto latviešu valodu, bet 14 - krievu valodu.

Tāpat pētījumā analizētas respondentu atbildes uz tirgus un socioloģisko pētījumu aģentūras "Latvijas Fakti" realizēto aptauju, kurā tika intervēti 1075 respondenti vecumā no 16 līdz 74 gadiem.