• Dailis,
  • Herberts,
  • Umberts
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Skandāls! Nausēda atteicies tikties ar Levitu un Kaljulaidu

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 15:02, 25.06.2020 1


Lietuvas prezidents Gitans Nausēda uz ceturtdien notiekošo Baltijas valstu prezidentu tikšanos Sāmsalā nav devies tādēļ, ka enerģētikas un ekonomikas ministru līmenī nav panākta trīspusēja vienošanās par metodiku elektroenerģijas tirdzniecībā ar trešajām valstīm pēc tam, kad tiks iedarbināta Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas uzceltā Astravjecas atomelektrostacija (AES), ziņu aģentūru BNS informējis Nausēdas preses sekretārs Antans Bubnelis.


Foto: LETA

Viņš atzinis, ka prezidentu tikšanās Kuresārē plānota jau sen, paredzot tajā runāt par reģiona drošību, sadarbību Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanā, Eiropas Savienības aktualitātēm, kā arī par elektroenerģijas nepirkšanu no Astravjecas AES.

Lietuva uzskata Astravjecas AES par nedrošu un apņēmusies bloķēt tajā ražotās elektroenerģijas nonākšanu tirgū, cenšoties pārliecināt arī Latviju un Igauniju to boikotēt. Abas pārējās Baltijas valstis atbalsta Lietuvas centienus, taču nevēlas uzņemties saistības nepirkt Baltkrievijā ražoto elektroenerģiju pēc AES iedarbināšanas.

"Līdz Baltijas valstu samitam enerģētikas un ekonomikas ministriem nav izdevies panākt trīspusēju vienošanos par atjauninātu metodiku elektroenerģijas tirdzniecībā ar trešajām valstīm," skaidrojis Nausēdas preses sekretārs.

Pēc viņa sacītā, prezidents uzskata, ka vispirms jāpabeidz sarunas, jāpanāk konkrēti rezultāti un risinājumi un tikai tad jātiekas augstākajā līmenī apspriest valstu rīcības plānu.

Bubnelis norādījis, ka par citiem tikšanās darba kārtības jautājumiem Baltijas valstu vadītāji regulāri apmainās viedokļiem un saskaņo savu nostāju.

Jau ziņots, ka par Lietuvas prezidenta lēmumu nedoties uz tikšanos ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu un Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu aģentūru LETA ceturtdien informēja Igaunijas Valsts prezidenta kancelejā, skaidrojot pēdējā mirklī pieņemto Nausēdas lēmumu ar iekšpolitiskām norisēm.

Pašā Lietuvā pēdējā laikā norisinās diskusijas par Enerģētikas ministrijas izstrādāto Baltijas valstu vienošanās projektu, kurā nav paredzētas Latvijas un Igaunijas saistības nepirkt elektroenerģiju no Astravjecas AES, bet pausts atbalsts šai Lietuvas nostājai.

Enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns aicinājis valdību parakstīt šādu vienošanos, norādot, ka tā ietver elektroenerģijas izcelsmes garantiju sistēmu, tikmēr ārlietu ministrs Lins Linkevičs uzskata, ka tāda vienošanās neatbilst valsts interesēm, un aicina sarunās ar abām pārējām Baltijas valstīm panākt kopīgu vienošanos nepirkt Astravjecas AES elektroenerģiju.

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis izteicies, ka Lietuvai skaidri jāizklāsta savas intereses un jāaizstāv tās Eiropas Komisijā, bet prezidents Nausēda aicinājis ārlietu un enerģētikas ministrus saskaņot savu nostāju, lai Lietuva darbotos "kā viena dūre“.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Netanjahu: «Humānās katastrofas» nav un nebūs

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu trešdien paziņoja, ka no Gazas joslas dienvidu pilsētas Rafahas ir evakuēti ap 500 000 cilvēku, un noraidīja bažas par "humāno katastrofu" šajā pilsētā.

Pasaule Jaunkaledonijā trešo nakti turpinās nekārtības

Francijas Klusā okeāna teritorijas Jaunkaledonijas galvaspilsētā trešo nakti turpinājās nekārtības, pēc tam kad Francijas Nacionālā sapulce bija apstiprinājusi Jaunkaledonijas vēlēšanu reformu, kas sadusmojusi neatkarības atbalstītājus.

Pasaule Putins Pekinā tiekas ar Sji

Krievijas diktators Vladimirs Putins ieradies vizītē Ķīnā un ceturtdien Pekinā tiekas ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, Kremļa saimniekam cenšoties nodrošināt lielāku Ķīnas atbalstu karam pret Ukrainu un Krievijas izolētajai ekonomikai.

Pasaule ISW: Krievi ielauzušies ne vairāk kā astoņu kilometru attālumā no robežas

Krievijas karaspēks Ukrainas teritorijā Harkivas apgabala ziemeļos ielauzies ne vairāk kā astoņu kilometru attālumā no robežas un ir apņēmies izveidot "buferzonu", nevis virzīties Harkivas apgabala dziļumā, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) eksperti.

Lasiet arī