Ekspertīze: Zeļenskis ir prezidents, kas ieslēgts tumšā istabā

Slavenais Ukrainas politologs Mihails Pogrebinskis viesojās pagājušās nedēļas beigās Jūrmalā notikušajā konferencē par postpadomju Austrumeiropu.

Nosēdēt visos krēslos uzreiz

— Kā jūs raksturotu Vladimira Zeļenska pirmos soļus Ukrainas prezidenta amatā?

— Pirmie soļi ir spiesti, tos nosaka viņa negatavība šai lomai un bažas radīt sev problēmas kādu konkrētu rīcību vai izteicienu dēļ. Kad cilvēks nonāk tumšā istabā, viņš tausta sienas ar rokām.

Viņam droši vien ir šāds uzdevums — pēc iespējas mazāk noteiktības politikā. Neprecizējot savus uzskatus varīgākajos jautājumos. Jo, izmantojot tieši šādu metodi, viņš guva plašu atbalstu vēlēšanās, kad par viņu nobalsoja gan NATO atbalstītāji, gan NATO pretinieki, tie, kas noskaņoti sociālisma garā, un tie, kas uztver viņu kā veiksmīgu biznesmeni un visticamāk ir tirgus orientēti.

Jebkurā variantā viņa zēni vai arī varbūt Kolomoiskis nolēma: lai tas, kas ir bijis kampaņā, paliek bez izmaiņām. Šī ir tā nenoteiktība ar nelielu nobīdi uz Rietumu pusi. Runā reizēm krieviski, rādi, ka vēlies saglabāt atbalstu gan Rietumos, gan Austrumos. Šīs nostādnes viņš arī mēģina īstenot — ne vienmēr veiksmīgi, bet puslīdz normāli.

Tuvas attiecības ar oligarhu

— Jūs pats esat pieminējis pazīstamā finansista uzvārdu. Kā jums šķiet, cik lielā mērā šo divu personu attiecības ir caurskatāmas?

— Cik noprotu, viņiem ir diezgan tuvas attiecības. Nevarētu teikt, kāda ir ietekme uz lēmumu pieņemšanu, bet pieļauju, ka viņš paliek svarīgs padomdevējs.

Cita lieta, ka pats Zeļenskis ir visai izteiktā eiforijas stāvoklī. Viņam rāda viņa superaugstos reitingus parlamentā —zem 50 %, kaut gan tādas partijas «Tautas kalps» pašlaik nemaz nav. Toties viņam ir sajūta, ka pēc parlamenta vēlēšanām viņš visu vadīs.

— Tāpēc tagad sāka atlaist svarīgākos ministrus?

— Nu, tas viņam bija jāizdara vispirms. Tomēr nebūt ne viss izdosies. Šis parlaments nav gatavs piekāpties. Domāju, ka tā nav nejaušība — iepriekšējā nodaļā viņš nav izvirzījis to balsošanā. Vienīgais, ko viņš izvirzījis, ir jautājums par premjerministru. Taču Vladimirs Groismans netika atlaists un paliks premjera amatā līdz rudenim.

Uz Baltiju — pelnīt

— Ir pagājis pietiekami īss laiks kopš Vladimira Zeļenska ievēlēšanas, bet varbūt ir kādi indikatori, reakcija ekonomikā? Kā ir ar biržas kursiem, kāda ir valūtas kursu dinamika?

— Valūtas kursi ir stabili, tie nemainās. Pirmajās dienās pat nedaudz stiprāka kļuva grivna (tagad atgriezusies sākotnējā pozīcijā). Mums nav attīstīta tirgus, tāpēc arī nav runas par kādiem tirgus indeksiem. Varu vienīgi pateikt, ka nekādi redzamie ekscesi nav notikuši, nav arī ekonomisko aģentu reakcijas.

Gaida kādas noteiktākas lietas — piemēram, iecelšanu amatos valdībā un Nacionālajā bankā.

— Baltijas valstīm nozīmīgs faktors ir Ukrainas darba migrantu klātbūtne, kuru, pēc dažiem vērtējumiem, ir vairāki desmiti tūkstošu. Kā no iekšpuses izskatās situācija jūsu valstī, vai ir jūtams darbaspēka deficīts tā noplūdes dēļ vai arī tā joprojām ir pārāk daudz, līdz ar to jūs to nejūtat?

— Mums rūpnieciskā ražošana ir samazinājusies par trešdaļu. Tika izbrīvēts ļoti daudz cilvēku, nu viņi visi arī aizbrauca.

Tie, kam darbs vēl ir, tiek slikti atalgoti un tāpēc ir spiesti braukt uz Baltiju un vispār uz Rietumiem.

Uzmanību: audzēts Ukrainā

— Latvijas veikalos mēs pašlaik redzam daudz pārtikas preču no Ukrainas, kā nav bijis pat PSRS gados. Vai jūsuprāt jūsu valsts kļūs par Eiropas labības klēti?

— Teorētiski varētu, jo mums ir visvairāk melnzemes. Laba zeme — un viss. Bet jāņem vērā, ka lauksaimniecībā daudzi jau strādā, izmantojot mūsdienu amerikāņu firmu tehnoloģijas.

Viņi lieto... Teikšu citādi: agrāk varēja bez bažām ēst Ukrainas lauksaimniecības produktus. Tagad ir tā — mani brīdināja, ka jāuzmanās.

Kopumā pie mums varētu vairākkārt palielināt ražošanu. Mēģina sakārtot tirgu, šo to pārdod arābiem, Saūda Arābijai.

Bet Eiropai šī produkcija nav vajadzīga.

CV

Ukrainas PSR galvaspilsētā 1946. gadā dzimušais Mihails Pogrebinskis 1969. gadā pabeidza Kijevas universitātes Fizikas fakultāti specialitātē «Teorētiskā fizika». Līdz 1990. gadam strādāja Kijevas mikroierīču institūtā inženiera, vadošā inženiera un Fizikāli matemātiskās modelēšanas laboratorijas vadītāja amatā.

No 1989. gada piedalījās vēlēšanu kampaņās kā vadītājs un padomnieks. 1993. gadā dibināja Kijevas politisko pētījumu un konfliktoloģijas centru. Ir bijis Ukrainas premjerministra Valērija Pustovoitenko un Viktora Janukoviča administrācijasvadītāja Viktora Medvedčuka padomnieks. Sadarbojās ar V. Medvedčuka kustību «Ukrainas izvēle».

Precējies, ir meita un mazmeita. Ir liberāli konservatīvu uzskatu piekritējs, daudzpolāras pasaules atbalstītājs, agnostiķis.