"Tas bija laiks, kad biju bez darba, sāku kaut ko izdomāt – nevis spēlēt teātri uz skatuves, bet modelēt teātri dzīvē. Ja tev kaut kas nesanāk, tu gribi vainot citus. Tevi ļoti viegli nopirkt ar pāris labiem vārdiem, paslavēšanu," intervijā žurnālam "Una" skaidro aktieris.
"Bāc, es kādam patīku! Un tu iekrīti atvarā, tajos tīklos. Man prieks, ka es pats atvēru acis, lai gan draugi jau laikus norādīja. Bet es taču jutos "kruts", nemāciet man dzīvot! (..)
Ja runājam par šo konkrēto gadījumu, tas bija mans vājums, ko pats sev biju radījis. Būtu varējis iet rakt grāvi, kad sāku modelēt, cik man sūdīga dzīve. Varēju iet mācīties dziedāt. Vai – uz boksu. Nāktu mājās pārguris. Bet velniņš saka – hei, come on, Andža, tevi taču slavē."
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri