Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē pirmdien aicināja stiprināt sankciju spiedienu pret Krieviju un sākt darbu pie 14.sankciju kārtas, papildinot Krievijas militārajā rūpniecībā izmantojamo izejvielu eksporta un tranzīta aizliegumu ar mangāna rūdu un alumīnija oksīdu, kā arī aizliedzot tās lauksaimniecības produktu importu, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.

Pirmā Ukrainas graudu krava, kas veiksmīgi pieņemta Rīgas ostā, ir labs sākums sadarbībai ar Ukrainu loģistikas jomā, ko nepieciešams turpināt, pateica prezidents Edgars Rinkēvičs šāgada oktobrī.

Mēģinājumi apturēt Krievijas graudu tranzītu nebūt nav pašreizējās modru aktīvistu paaudzes izgudroti. Viņi nebūt nav pirmie, kas aicina pārtraukt gan graudu, gan citu kravu tranzītu caur Baltijas valstu ostām.

Pirmajos decembra datumos daži blogeri, pēc tam arī plašsaziņas līdzekļi uzsāka un attīstīja Krievijas graudu tranzīta tematu Latvijā. Precīzāk sakot, šā tranzīta aizliegšanas tematu. Kā tas ietekmēs Latvijas ekonomiku? Un kas ir šādu pašmāju sankciju labuma guvējs?

Šis gads ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā ir parādījis, ka, visticamāk, kravu plūsmas nekad, vai vismaz pārskatāmā nākotnē, vairs nebūs tādas, kādas tās bija pirms kara, aģentūrai LETA norādīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Rīgas brīvostā šogad 11 mēnešos pārkrauti 21,245 miljoni tonnu kravu, kas ir par 9,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) un Polijas dzelzceļš (PKP - "Polskie Koleje Państwowe S.A.") vienojušies par regulāriem akmeņogļu kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu no Rīgas ostas uz Malaševičes staciju Polijā, aģentūru LETA informēja LDz pārstāvji.

Baltijas valstis un Polija ir gatavas palīdzēt Ukrainai meklēt jaunus loģistikas virzienus, lai nodrošinātu tai iespēju eksportēt lauksaimniecības produktus, aģentūrai LETA norādīja satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) padomniece komunikācijas jautājumos Maija Rēna.

Latvijas ostās šogad pirmajā ceturksnī pārkrāva 12,326 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.