Tostarp uzsvērts, ka būtiska ir normatīvo aktu vienkāršošana un administratīvā sloga mazināšana, uzticoties universitātēm un inovāciju ekosistēmas pārstāvjiem.
Zinātnes universitāšu un pētniecības organizāciju vadītāji sēdē sniedza pārskatu par būtiskāko attīstību, galvenajiem izaicinājumiem zinātnē, sadarbību starp iesaistītajām institūcijām, kā arī prezentēja Eiropas inovāciju indeksa rādītājus. Viņi bijuši vienisprātis, ka jāveido vienota pārvaldības struktūra, kas koordinē zinātnes un industrijas sadarbību, sinhronizē izglītības un zinātnes politiku ar inovāciju vajadzībām.
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) iepazīstināja padomi ar plānu vienkāršot regulējumu zinātnes komercializācijas atbalstam. Pēc ĀM paustā, ministri īpaši akcentējuši mācībspēku un zinātņu universitāšu lomu tehnoloģiju pārnesē un komercializācijā.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) pievienojās, ka ir jāuzlabo inovāciju un zinātnes komercializācijas politika, tai kļūstot daudz mērķtiecīgākai, koordinētākai un orientētai uz rezultātiem. "Latvijas izaugsmei ir nepieciešama drosmīga un skaidra rīcība, lai pētījumi un tehnoloģijas ātrāk pārtaptu produktos, pakalpojumos un starptautiskos panākumos," viņš teica.
Padome arī apsprieda privātā, akadēmiskā un valsts sektoru sadarbību kosmosa industrijas attīstībai un atbalstam Latvijā. Pēc ĀM paustā, ministri secinājuši, ka kosmosa industrija Latvijā attīstās un valsts politika šajā jautājumā ir jāattīsta mērķtiecīgi.
Tikmēr Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs (P) aicināja uz kopīgu darbu Latvijas un Rīgas atpazīstamības veicināšanā. Viņš mudināja izmantot katru iespēju, lai popularizētu Latvijas investīciju vidi un stāstītu par konkrētām iespējām uzņēmējiem investēt.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ziņoja par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pilnvarnieku sanāksmi Rīgā 2026.gadā, kas Rīgu un Latviju plaši iezīmēšot starptautiskajā arēnā. Ministrs uzsvēra, ka iniciatīvai "Zināšanu jūdze" un universitāšu kompetencēm ir būtisks potenciāls ekonomikas attīstībai.
Sēdē piedalījās ārlietu, ekonomikas, satiksmes, finanšu, izglītības un zinātnes ministri, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes rektori, Rīgas domes priekšsēdētājs, Valsts prezidenta, Ministru prezidentes biroja pārstāvji, Zemkopības ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas pārstāvji.
Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padome ir Ministru kabineta 2012.gadā izveidota koleģiāla un koordinējoša institūcija ārlietu ministra vadībā. Tās mērķis ir nodrošināt saskaņotu valsts pārvaldes, dažādu institūciju un nevalstiskā sektora sadarbību, lai pēc iespējas sekmīgāk veidotu un īstenotu ārējo ekonomisko politiku.
Šī bija padomes 22.sēde.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri