Ūdens dzeršana ietekmē tavas smadzenes un nervus: neirologa padomi (+VIDEO)

Ūdenim ir izšķiroša nozīme cilvēka smadzeņu un nervu sistēmas darbībā. Lai šī sarežģītā un jutīgā sistēma varētu normāli funkcionēt, vienam no pamatnosacījumiem jābūt izpildītam - organismam jābūt pietiekami hidratētam. Tieši ūdens palīdz nodrošināt elektrolītu līdzsvaru, barības vielu transportu šūnās un, kas ir īpaši svarīgi nervu sistēmai, nervu impulsu pārvadi. Ūdens trūkums var ietekmēt mūsu domāšanu un labsajūtu vairāk, nekā nojaušam. Bet kā saprast, cik daudz vajadzīgs, un kā dzert gudri? Padomos dalās neirologs Jānis Mednieks.

Bez ūdens nervu šūnas jeb neironi nespēj pienācīgi darboties. To aktivitāte ir atkarīga no precīza šķidruma un sāļu, tādu kā nātrijs un kālijs, līdzsvara. Pat neliela šķidruma deficīta gadījumā šī smalkā līdzsvara izjaukšana var ietekmēt smadzeņu darbību.

Praksē tas bieži izpaužas kā koncentrēšanās grūtības, neskaidra domāšana jeb "migla galvā", samazināta reakcijas spēja, apjukums. Tā vietā, lai meklētu sarežģītus neiroloģiskus iemeslus, viens no pirmajiem jautājumiem, ko ārsts uzdos: vai dzerat pietiekami daudz ūdens? Jo ļoti bieži tieši dehidratācija ir šo simptomu pamatā, nevis kāda nopietna slimība.

1. Turiet ūdeni sev līdzās

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā veicināt regulāru un vienmērīgu ūdens uzņemšanu, ir nodrošināt, lai ūdens vienmēr būtu ērti pieejams. Novietojiet ūdens pudeli redzamā vietā: uz darba galda, mājās uz virtuves virsmas, somā vai automašīnā. Tas kalpos kā vizuāls atgādinājums un palīdzēs izveidot ieradumu padzerties regulāri, arī tad, kad slāpes vēl nav jūtamas. Daudziem palīdz arī atkārtoti lietojama ūdens pudele, kuru var ērti piepildīt vairākas reizes dienā. Tā ļauj sekot līdzi tam, cik daudz šķidruma jau izdzerts.

Šāds šķietami mazs ieradums ar laiku var būtiski ietekmēt labsajūtu: samazināt nogurumu, uzlabot koncentrēšanās spējas un novērst galvassāpes, kas bieži rodas dehidratācijas dēļ. Jo vienkāršāk padarām ūdens pieejamību, jo lielāka iespēja, ka par to neaizmirsīsim arī noslogotā dienā.

Labā ziņa, ka Latvijā kvalitatīvs dzeramais ūdens ir pieejams ne tikai mājās, bet arī pilsētvidē. Dažādās pilsētās ir uzstādīti dzeramā ūdens brīvkrāni, kas nodrošina slāpju veldzēšanu karstajā laikā. Nesenākā vieta, kur tādi ir, ir Olaine, kurā ar vietējā zāļu ražotāja atbalstu, ir uzstādīti divi dzeramā ūdens brīvkrāni.

2. Nedzeriet tikai tad, kad parādās slāpes

Slāpes jau ir signāls, ka organismā sācies šķidruma un elektrolītu deficīts, tātad, brīdinājums, ka esam iedzēruši par maz un pārāk vēlu. Lai uzturētu stabilu nervu sistēmas darbību un izvairītos no vieglas dehidratācijas, ūdens jāuzņem regulāri un vienmērīgi visas dienas garumā. Pārmērīga ūdens uzņemšana vienā reizē nav ieteicama - tas ne tikai nevairo efektivitāti, bet var apgrūtināt nieru darbību un izjaukt organisma elektrolītu līdzsvaru.

Tāpat, ja jūtat slāpes nakts laikā, tas var liecināt par dziļāku problēmu - piemēram, paaugstinātu cukura līmeni asinīs, hormonāliem traucējumiem vai citām veselības īpatnībām. Šādā gadījumā ir vērts konsultēties ar ģimenes ārstu. Nakts dzeršana ne tikai traucē miegam, bet arī izjauc organisma dabisko atpūtas ritmu. Normāli cilvēkam nakts laikā nevajadzētu just izteiktas slāpes, ja dienas laikā ūdens ir uzņemts pietiekamā daudzumā un vienmērīgi.

3. Dodiet priekšroku vienkāršam ūdenim

Lai arī mūsdienās pieejams plašs dzērienu klāsts no kafijas un tējas līdz limonādēm un "veselīgām" sulām, neviens no tiem nespēj pilnvērtīgi aizstāt tīru, negāzētu ūdeni. Tieši vienkāršs ūdens bez cukura, saldinātājiem un piedevām vislabāk uzsūcas organismā un visefektīvāk atjauno šķidruma līdzsvaru.

Jāņem vērā, ka kafija un melnā tēja satur kofeīnu, kas darbojas kā viegls diurētiķis jeb veicina šķidruma izvadīšanu no organisma. Tas nozīmē, ka tās drīzāk veicina, nevis kompensē ūdens zudumu. Zupas, saldinātie dzērieni, limonādes un sulas satur šķidrumu, taču līdz ar to organismā nonāk arī papildu cukuri, sāls vai piedevas, kas palielina slodzi vielmaiņai un neuzskaitās kā pilnvērtīga ūdens porcija. Tāpēc, lai nodrošinātu organisma pamatvajadzības, ūdenim kā tādam jābūt galvenajam šķidruma avotam dienas laikā.

4. Nepārspīlējiet - pārāk daudz arī nav labi

Lai gan ūdens ir neaizvietojams organisma normālai funkcionēšanai, pārmērīga ūdens uzņemšana var radīt nopietnu kaitējumu veselībai. Šobrīd sociālajos tīklos nereti parādās dažādas t.s. "detoksikācijas" diētas vai izaicinājumi, kuros aicināts dzert ļoti lielu daudzumu ūdens - līdz pat pieciem litriem dienā vai vairāk. Šādas pieejas ne tikai nav zinātniski pamatotas, bet var būt arī bīstamas.

Ja cilvēks bez medicīniskas nepieciešamības dzer ūdeni daudz par daudz, organisms var zaudēt vērtīgus elektrolītus. Pārmērīga ūdens uzņemšana arī pārslogo nieres, sirds un asinsrites sistēmu, īpaši cilvēkiem ar esošām veselības problēmām. Organisms ir sarežģīta, smalki regulēta sistēma, arī ūdens daudzumam tajā jābūt sabalansētam.

Lai saprastu, cik daudz ūdens dienā būtu ieteicams izdzert, var vadīties pēc vienkāršas formulas - aptuveni 30 ml šķidruma uz katru ķermeņa masas kilogramu. No šī daudzuma aptuveni 20% mēs uzņemam ar ēdienu, bet pārējo jānodrošina ar dzeramo ūdeni. Protams, šis daudzums nav akmenī kalts - tas jāpielāgo ikdienas fiziskajām aktivitātēm, laikapstākļiem un veselības stāvoklim, jo, piemēram, karstā laikā vai aktīvi sportojot, šķidruma vajadzības organismā palielinās.

Neirologs Jānis Mednieks atgādina, ka tikai 10-15% no mūsu veselības stāvokļa nosaka medicīnas līmenis. Pārējie 85-90% ir mūsu pašu rokās - tas, ko ēdam, kā dzīvojam, kā rūpējamies par sevi un, jā, arī cik daudz ūdens dzeram.

Uzziņai

Ne vairāk kā trīs glāzes dienā - 36% iedzīvotāju ikdienā dzer kritiski maz ūdens, savukārt visvairāk ūdeni patērē jauni cilvēki vecumā līdz 30 gadiem, liecina šovasar veiktā aptauja.

Aptauja atklāja satraucošus ūdens dzeršanas paradumus - līdz 3 glāzēm ikdienā izdzer 36% iedzīvotāju, no kuriem 5% aptaujāto atzīst, ka ūdeni atsevišķi vispār nelieto, šķidrumu uzņemot ar sulu, tēju, kafiju. 4 līdz 8 glāzes dienā izdzer 35% aptaujāto, savukārt vairāk kā 8 glāzes ikdienā patērē 15% iedzīvotāju, liecina aptauja. Daļa jeb 14% iedzīvotāju norāda, ka nepievērš uzmanību ikdienā patērētajam ūdens daudzumam, tāpēc nespēj noteikt, cik glāzes dienā izdzer.

Visaktīvāk savā ikdienā ūdens dzeršanas paradumus ieviesuši jaunie cilvēki vecumā līdz 30 gadiem - 63% dienā izdzer vairāk nekā 4 glāzes, turklāt to tiem katrs piektais pat vairāk kā 8 glāzes ūdens. Vairāk ūdeni ikdienā dzer Rīgā dzīvojošie, savukārt laukos dzīvojošie divas reizes biežāk nekā rīdzinieki vai citu pilsētu iedzīvotāji atzīst, ka ikdienā ūdeni atsevišķi vispār nelieto.