Nodokļu ieņēmumi pirmajā pusgadā par 0,3% atpalika no plānotā

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija par 385 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā veidoja 6,998 miljardus eiro, kas ir par 6,4 miljoniem eiro jeb 0,1% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 5,866 miljardus eiro, kas ir par 14,8 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,131 miljarda eiro apmērā, kas ir par 8,4 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija 411 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,9 miljoniem eiro jeb 3% mazāk, nekā plānots.

2025.gada pirmajā pusgadā vairāk, nekā plānots, iekasēts uzņēmumu ienākuma nodoklī, iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), muitas nodoklī, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklī, nekustamā īpašuma nodoklī, kā arī akcīzes nodoklī par dabasgāzi.

Gada pirmajos sešos mēnešos visvairāk iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās - 2,759 miljardi eiro, kas ir par 1% mazāk, nekā plānots.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā bija 1,932 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,1% mazāk, nekā plānots, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 1,257 miljardus eiro, kas ir par 2,7% vairāk, nekā plānots.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija 602,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,8% mazāk, nekā plānots. Tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem veidoja 296,9 miljonus eiro, kas ir par 3,6% mazāk, nekā plānots, par tabakas izstrādājumiem - 141,6 miljonus eiro, kas ir par 2,7% mazāk, nekā plānots, par alkoholiskajiem dzērieniem - 106,1 miljonu eiro, kas ir par 8,8% mazāk, nekā plānots, par alu - 25,8 miljonus eiro, kas ir par 3,8% mazāk, nekā plānots, bet par dabasgāzi - 13,7 miljonus eiro, kas ir par 5,2% vairāk, nekā plānots.

Uzņēmumu ienākuma nodoklī šogad pirmajā pusgadā iekasēti 495 miljoni eiro, kas ir par 12,5% vairāk, nekā plānots, bet nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi bija 161 miljona eiro apmērā, kas ir par 2,7% vairāk, nekā plānots.

Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos veidoja 60,9 miljonus eiro, kas ir par 2,9% mazāk, nekā plānots, solidaritātes iemaksas veiktas 30,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1% mazāk, nekā plānots, muitas nodokļa ieņēmumi veidoja 35,1 miljonu eiro, kas ir par 7% vairāk, nekā plānots, bet dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija 30,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 28,8% mazāk, nekā plānots.

Savukārt izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi veidoja 27,8 miljonus eiro, kas ir par 4,3% mazāk, nekā plānots.

Tajā pašā laikā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 14,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,7% vairāk, nekā plānots, bet elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi bija 2,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,6% mazāk, nekā plānots.

Finanšu ministrijā skaidro, ka kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 6,895 miljardu eiro apmērā, kas ir par 380,8 miljoniem eiro jeb 5,8% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Kopumā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns, neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šogad pirmajos sešos mēnešos tika izpildīts 99,9% apmērā jeb par 6,4 miljoniem eiro mazāk, nekā plānots pirmajam pusgadam. Martā, gatavojot Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada progresa ziņojumu, Finanšu ministrija prognozēja, ka gada otrajā pusē būs vērojama likumā noteiktā plāna neizpilde, attiecīgi koriģējot nodokļu ieņēmumu prognozi 2025.gadam, norāda ministrijā.

PVN ieņēmumi 2025.gada pirmajā pusgadā bija par 76,1 miljonu eiro jeb 4,1% lielāki nekā pērn pirmajos sešos mēnešos.

Finanšu ministrijā norāda, ka PVN iemaksas šogad pirmajā pusgadā palielinājušās par 2,6% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, tostarp ministrijā izceļ pieaugumu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē, tāpat arī operācijās ar nekustamo īpašumu, valsts pārvaldes un aizsardzības un pakalpojumu nozarē. Savukārt PVN atmaksas samazinājušās par 0,9%, kur zemākas PVN atmaksas bija būvniecības un transporta nozarē.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti par 24,1 miljonu eiro jeb 4,2% vairāk nekā pirms gada. Neskatoties uz naftas produktu un cigarešu patēriņa kritumu atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, lielākais ieņēmumu kāpums bija ieņēmumos no naftas produktiem - par 15,7 miljoniem eiro jeb 5,6% un tabakas izstrādājumiem - par 6,3 miljoniem eiro jeb 4,6%, kas saistīts ar akcīzes nodokļa likmju naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem paaugstināšanu no šā gada 1.janvāra.

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā, neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, šogad pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu pieaugušas par 164,3 miljoniem eiro jeb 7,5%. Savukārt IIN ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos nodokļu reformas ietekmē bija par 30 miljoniem eiro jeb 2,4% lielāki nekā attiecīgajā laika periodā gadu iepriekš. Darba samaksas fonda pieaugums periodā no decembra līdz maijam, pēc VID datiem, bija 5,7%, kas saistāms gan ar minimālās algas paaugstināšanu no šā gada 1.janvāra no 700 eiro līdz 740 eiro, kamēr darba ņēmēju skaits tautsaimniecībā šogad ir nedaudz mazāks kā pirms gada.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi būtiski pieauga šogad janvārī, kas bija saistīts ar nodokļu maksātāju uzvedību, sadalot peļņu 2024.gada nogalē un uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025.gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro tiek piemērota IIN papildlikme 3% apmērā. Tas veicināja uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu šogad pirmajos sešos mēnešos par 44,7 miljoniem eiro jeb 9,9%.