• Janīna,
  • Linda
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Artūrs Toms Plešs: Latvija visticamāk nesasniegs enerģētikas mērķus (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 10:31, 21.08.2025


"Mēs šobrīd redzam, ka virkne pašvaldību teritorijas plānojumos paredz nesamērīgus ierobežojumus".


Bijušais ministrs pievērsās atjaunojamās enerģijas jomai.

Šobrīd vairākas Latvijas pašvaldības, izstrādājot teritoriālos plānojumus, plāno noteikt virkni ierobežojumus, kas būtiski ierobežotu vēja parku attīstību. Šāds solis ir pretrunā ar valdības līmenī pieņemtajiem enerģētikas stratēģijas mērķiem 2030. un 2050.gadam, kuros uzsvērta lētas un atjaunojamas vietējās enerģijas nozīme valsts konkurētspējai un enerģētiskajai drošībai.

Šī gada jūnijā apstiprinātā "Latvijas Enerģētikas stratēģija līdz 2050.gadam" bija ilgi gaidīts dokuments, kas iezīmēja ilgtermiņa redzējumu par to, kā nākotnē jāattīstās enerģētikas nozarei Latvijā. Tajā būtisks uzsvars likts uz atkarības samazināšanu no fosilajiem energoresursiem un atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšanu.

"Enerģētikas stratēģijā būtisks uzsvars likts tieši uz vēja enerģijas attīstību. Sagaidāms, ka līdz 2030.gadam sauszemes vēja parki varētu saražot 4,6 TWh elektroenerģijas jeb aptuveni 40% no kopējā apjoma, bet līdz 2050.gadam jau 13,8 TWh jeb 55% no prognozētā kopējā apjoma," komentē uzņēmējs, bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.

Taču vēja enerģijas attīstība un šo mērķu sasniegšana, kas nodrošinātu enerģētisko neatkarību un zemākas cenas illgtermiņā, ir apdraudēta.

"Mēs šobrīd redzam, ka virkne pašvaldību teritorijas plānojumos paredz nesamērīgus ierobežojumus, faktiski bloķējot nozīmīgus enerģētikas projektus. Atsevišķās pašvaldībās pat tiek slēpti aizliegta vēja enerģijas attīstība, kas nav pieļaujams no konstitucionālā viedokļa. Tas ir pretrunā ar nesen apstiprināto Enerģētikas stratēģiju un rada būtisku neskaidrību," situāciju komentē uzņēmējs Artūrs Toms Plešs.

Viņš norāda, ka, ja šāda prakse turpināsies, Latvija riskē neizpildīt Eiropas klimatneitralitātes saistības, zaudēt investīcijas reģionos un nespēt nodrošināt uzņēmējdarbībai un iedzīvotājiem nepieciešamo lēto, atjaunojamo enerģiju, tādējādi bremzējot valsts ekonomisko izaugsmi un vājinot enerģētisko drošību.

"Tajā pašā laikā ir saprotamas pašvaldību un iedzīvotāju bažas par to, cik daudz vēja parku Latvijā tiks attīstīti. Skaidrs, ka lielākā daļa projektu paliks tikai uz papīra un Latvija netiks noklāta ar vēja turbīnām no viena gala līdz otram. Pat pabeigts ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums, kurā detalizēti vērtēta ietekme uz cilvēkiem un dabu, negarantē projekta īstenošanu," uzsver Plešs.

Pašlaik atjaunojamās enerģijas īpatsvars Latvijas enerģijas galapatēriņā ir ap 44%, bet elektroenerģijas ražošanā tas sasniedz jau ap 70%. Vēja enerģijas loma šobrīd gan ir ļoti neliela - valstī uzstādītas tikai 112 vēja turbīnas ar kopējo jaudu 137,4 MW, kas veido vien 3,7% no kopējās elektrības ģenerējošās jaudas. Līdz 2050.gadam plānots būtiski palielināt vēja un saules enerģijas apjomus, samazināt energoresursu importu no 45% līdz 22% un nodrošināt elektroenerģiju par vidēji 59 EUR/MWh. Ja pašvaldību noteiktie ierobežojumi apgrūtinās jaunu vēja parku būvniecību, šo mērķu sasniegšana kļūs praktiski neiespējama, kavējot gan enerģētisko neatkarību, gan lētas un konkurētspējīgas enerģijas pieejamību uzņēmumiem un iedzīvotājiem.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Plāno parakstīt nolīgumu par gaisa satiksmi starp Latviju un Saūda Arābiju

Plānots parakstīt nolīgumu par gaisa satiksmi starp Latviju un Saūda Arābiju, izriet no Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotā likumprojekta, kuru otrdien atbalstīja valdība.

Ekonomika Maģistrālo ielu attīstībai pilsētās nodrošinās 18,9 miljonu eiro finansējumu

Nacionālās nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstībai Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā un Ventspilī nodrošinās 18,9 miljonu eiro finansējumu, otrdien nolēma valdība.

Ekonomika Krievija atzīst «Ziedot.lv» par «ekstrēmistisku» un konfiscē Bomja aktīvus

Krievijas Ivanovas apgabala Rodņiku rajona tiesa nolēmusi konfiscēt par labu Krievijas valstij Latvijas uzņēmējam Normundam Bomim piederošos 50% kompānijas "Rižskij" hļeb" kapitāldaļu aptuveni 1,7 miljardu rubļu (apmēram 18 miljoni eiro) vērtībā, kā arī atzinusi Latvijas fondu "Ziedot.lv" par "ekstrēmistisku" un aizliegusi tam darboties Krievijā, ziņo "Radio Brīvība", atsaucoties uz laikrakstu "Kommersant".

Lasiet arī

Sabiedrība 3. līmeņa pensiju uzkrājumi Latvijā saņem atbalstu no darba devējiem (+VIDEO)

Tas sniedz būtisku pievienoto vērtību darbinieku labklājībai ilgtermiņā.

Sabiedrība Švinkas padomnieka amatu pēc nedēļas amatā atstājis Butāns

Satiksmes ministra Ata Švinka (P) padomnieka amatu stratēģiskās komunikācijas jautājumos atstājis Edgars Butāns, kurš šajā amatā strādāja no šā gada 1.augusta, noskaidroja aģentūra LETA.

Veselība Dermatoloģijas noslēpumi: «Āda ir cilvēka lielākais orgāns» (+VIDEO)

Hronisks stress, nepilnvērtīgs uzturs, hormonālais disbalanss un iekšējo orgānu saslimšanas bieži provocē specifiskas reakcijas.

Pasaule Krievijas triecienos Ļvivai un Mukačevai viens nogalinātais, daudzi cietušie

Krievijas triecienos Ukrainas rietumu pilsētām Ļvivai un Mukačevai naktī uz ceturtdienu nogalināts viens un cietuši daudzi cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Sabiedrība Teiču dabas rezervātā vietējie divās nedēļas nogalēs varēs lasīt dzērvenes

Teiču dabas rezervātā divās septembra nedēļas nogalēs vietējie iedzīvotāji varēs lasīt dzērvenes, liecina Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas lēmums.

Sabiedrība Pašlaik top prioritāte ir skolu finansēšanas modeļa «Programma skolā» ieviešana

Pašlaik top prioritāte izglītības jomā ir jaunā skolu finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešana, ceturtdien intervijā TV3 sprieda jaunais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns.