Meži tiek pārdoti trīs reizes lētāk par tirgus vidējo cenu

Vienlaikus kompānijā norāda, ka grozījumi Ministru kabineta noteikumos, atļaujot cirst kokus ar mazāku diametru, veicinās darījumus ar mežu, bet jaunie nosacījumi situāciju pārdevējiem var padarīt vēl sarežģītāku, jo uzticamu avotu objektīvas cenas uzzināšanai ir ļoti maz.

"Latio" dati liecina, ka darījumu skaits ar meža un lauksaimniecības zemēm strauju lejupslīdi sāka piedzīvot pērn - ja 2020.gadā ar platību, kas lielāka par vienu hektāru, kopējas darījumu skaits bija ap 10 000, tad 2021.gadā tas samazinājās par vidēji 15%, bet 2022.gada pirmajā pusgadā jau par aptuveni 25% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

"Latio" to skaidro ar to, ka, pieaugot pieprasījumam pēc koksnes un tai sadārdzinoties, daži mežu īpašnieki labāk izvēlas pārdot cirsmu, nevis zemi ar mežu. Turklāt vairums pārdot gribētāju savus darījumus jau bija paspējuši realizēt iepriekšējos gados. Tikmēr pieprasījums aizvien pieaug, sekmējot cenu kāpumu, par ko pārdevēji nereti nebija informēti, realizējot īpašumus pārāk lēti. Īpaši izteikti tas bijis senioru grupā.

Šobrīd, paverot iespējas ieplūst tirgū mežiem, kuru audze vēl nav sasniegusi galvenās cirtes vecumu, darījumu skaits nenoliedzami atkal augs, prognozē "Latio" pārstāvji. Tomēr, nozares politikas veidotājiem nesākot mērķtiecīgi strādāt pie tā, lai meža segmenta darījumus padarītu caurskatāmākus, pastāv iespēja, ka pieaugs arī to mežu īpašnieku skaits, kas saņems neatbilstošu atlīdzību.

"Latio" tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva informē, ka 2021.gadā meža cenas pieauga vidēji par 30% un atsevišķos gadījumos pat divkāršojās. Tomēr daudzi pārdevēji par to nav informēti un ir pārdevuši mežus ne tikai zem tirgus vērtības, bet nereti pat par trīs reizes zemāku cenu.

Pārdevēju zināšanu trūkumu par objektīvu meža cenu apliecina arī "Latio" izsoles rīka dati - minimālais pieaugums šādiem īpašumiem bijis 10%, vidējais 20%, kamēr augstākais sasniedzis pat 320% no pārdevēja sākotnēji prasītā.

Ijevļeva uzsver, ka tas ir satraucoši, īpaši, ja ņem vērā, ka enerģētikas krīze ir tikai pastiprinājusi pieprasījumu pēc malkas un kokmateriāliem kopumā. Tikmēr, atļaujot šobrīd cirst kokus ar mazāku diametru, tirgū ieplūst jauns meža segments, bet negodprātīgi uzpircēji var censties potenciālajiem pārdevējiem iestāstīt, ka tas radījis cenu dempingu, kaut gan tā noteikti nebūs.

Viņa norāda, ka mežu cenas ir atkarīgas no vairākiem faktoriem - cik mežs ir vecs, mežaudzes sastāva un lokācijas. Kamēr pircēji meža vērtību apzinās ļoti labi, mazs ir to īpašnieku skaits, kas mežu cenās orientējas. Daudzi šādi darījumi tiek veikti, izmantojot iespēju pārdot meža zemi un mežaudzi atsevišķi, tādējādi slēdzot divus līgumus - vienu par meža zemes un otru par mežaudzes vai bioloģisko aktīvu pārdošanu -, nereti darījumi notiek arī skaidrā naudā.

Šajā gadījumā publiskajās datubāzēs tiks reģistrēts tikai darījums ar meža zemi. Tāpēc oficiālas, visaptverošas statistikas par Latvijas mežu cenām vienkārši nav, uzsver Ijevļeva. Tikmēr, piemēram, Igaunijā nozare ir sakārtota, un dati ir pieejami dažādos rakursos - pa reģioniem, pēc kvalitātes un tamlīdzīgi.