• Gints,
  • Uvis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Šteinbuka: Nepieļaujami, ka atbalsta pasākumi aizvien vairāk izskatās politiski

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 13:16, 13.04.2021


Atbalsta pasākumi Covid-19 krīzē aizvien vairāk izskatās politiski, nevis ekonomiski pamatoti, uzskata Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) vadītāja Inna Šteinbuka.


Foto: LETA

FDP publiskojusi Fiskālās disciplīnas uzraudzības starpziņojumu par Latvijas stabilitātes programmu 2021.-2024.gadam.

Tajā norādīts, ka valsts atbalsta pasākumu fiskālā ietekme uz 2020.gada vispārējo valsts budžeta bilanci ir 1,1 miljards eiro jeb 3,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vienlaikus eksperti atzīst, ka prognozētā atbalsta pasākumu ietekme uz 2021.gada budžeta bilanci patlaban ir aplēsta 1,8 miljardu eiro apmērā jeb 6,2% no IKP.

Padome uzskata, ka atbalsts jau patlaban ir sasniedzis nepieciešamo apjomu un jaunu atbalsta pasākumu izveide nav nepieciešama. FDP norāda, ka vienlaikus ar lielo budžeta deficītu 2021.gadam prognozēta relatīvi zema IKP izaugsme tikai 3% apmērā. Fiskālā stimula efekts, kas sekmēs straujāku izaugsmi, paredzams no 2022.gada.

Padome atkārtoti atgādina, ka valdības fiskālā atbilde uz Covid-19 krīzi ir bijusi adekvāta pirmā viļņa laikā, bet nedaudz nokavēta, pārmērīga un ne tik labi mērķēta - otrā viļņa laikā. Prognozēts, ka 2021.gadā valsts parāds sasniegs 49% no IKP, 2022.gadā - 50% no IKP, savukārt 2023.gadā ir prognozēta parāda samazināšanās līdz 49% no IKP, kas simbolizē pakāpenisku atgriešanos pie ilgtspējīgas fiskālās politikas.

Kā atzīmē FDP, krīzei ir plaša spektra ietekme uz dažādiem ekonomikas sektoriem, piemēram, būvniecības nozare 2020.gadā pat ir piedzīvojusi izaugsmi. Līdz ar to FDP uzskata, ka valdības akceptētais vairāk nekā 200 miljonu eiro apjomīgais papildus valsts pasūtījums būvniecības nozarei neizskatās ekonomiski pamatots.

"Nedrīkst pieļaut, ka atbalsta pasākumi aizvien vairāk izskatās politiski, nevis ekonomiski pamatoti. Ja iztērēsim pieļaujamo rezervi jau tagad, cik lielā mērā pieaugs valsts parāds gadījumā, ja Covid-19 trešais vilnis būs nozīmīgs un valsts atbalsts būs tiešām vitāli nepieciešams," pauda Šteinbuka.

Tāpat FDP uzsver, ka pozitīvs un nozīmīgs ir fakts, ka 2020.gadā un 2021.gadā izveidotajiem atbalsta pasākumiem nevajadzētu būt ievērojamai ietekmei uz nākamo gadu budžeta bilancēm, jo atbalsta pasākumi ir īstermiņa un tie neietekmē budžeta bāzi.

Padome atzinīgi vērtē arī nodokļu ieņēmumu veiksmīgo iekasēšanas tendenci. 2020.gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi samazinājās tikai par 0,76%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 11,3 miljardus eiro, bet nodokļu iekasēšanas plāns tika izpildīts 93,9% apmērā. "Ņemot vērā Covid-19 krīzes dziļumu, konsolidētā budžeta ieņēmumu gada rezultātus var uzskatīt par labiem," uzsvēra padomē.

FDP norādīja, ka ieņēmumu un īpaši nodokļu ieņēmumu plānu izpildei svarīgs priekšnosacījums ir ēnu ekonomikas ierobežošana. "Ņemot vērā mācības, kas gūtas Covid-19 krīzes vadīšanas laikā, valdībai ir īpaši jāpievēršas ēnu ekonomikas mazināšanai. Tā kā Covid-19 ierobežojumu periodā daļa uzņēmēju, it īpaši pakalpojumu sektorā, izvēlējās realizēt savu darbību neoficiāli, ir nepieciešami speciāli pasākumi, kas gan reintegrēs ēnu ekonomikā pārgājušos uzņēmējus, gan stimulēs jau iepriekš ēnu ekonomikas riskam pakļautās nozares darboties legāli," atzina padomē.

Kā akcentē FDP, valdībai jāturpina fiskālo risku monitorings un vieda risku vadība, īpaši saistībā ar valsts atbalsta, inflācijas un finanšu sektora riskiem. FDP ieskatā, pastāv riski, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma programmas ieviešana, kas ir viens no Latvijas ekonomikas atlabšanas nosacījumiem, var aizkavēties, un tās ekonomiskā un fiskālā ietekme var nesasniegt plānotos mērķus.

"Tāpat jāreķinās ar riskiem, kas izriet no politiski motivētas vēlmes palielināt izdevumus atbalsta pasākumiem, kam ir vāja saistība ar Covid-19, īpaši ņemot vērā 2022.gadā gaidāmās Saeimas vēlēšanas," norāda padome.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijai šogad prognozē straujāko ekonomikas izaugsmi starp Baltijas valstīm

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ceturtdien publiskotajā ziņojumā Latvijas ekonomikai šogad prognozē straujāko izaugsmi Baltijas valstīs. OECD prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad palielināsies par 1,8%.

Ekonomika Saeima piekrīt «airBaltic» obligāciju iegādei

Saeima šodien nolēma piekrist valsts dalībai Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" obligāciju iegādē.

Ekonomika Daugavas HES izstrādāts lielākais apjoms pēdējo 25 gadu laikā (+VIDEO)

Latvija ir labā ceļā uz atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanu.

Ekonomika Gulbe: Latvijā pārtikas cenām vajadzētu saglabāties pašreizējā līmenī

Latvijā pārtikas cenām vajadzētu saglabāties pašreizējā līmenī, ja vien nenotiks kādi satricinājumi, intervijā aģentūrai LETA atzina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Lasiet arī

Pasaule Kijiva: Krievija gatavo uzbrukumu Hersonas un Sumu apgabaliem

Krievija gatavo uzbrukumu Hersonas un Sumu apgabaliem, intervijā žurnālam "The Economist" sacīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) priekšnieka vietnieks Vadims Skibickis.

Interesanti fakti Rīgā darbojas 17 dzeramā ūdens uzpildes vietas

Iestājoties siltākam laikam, Rīgā atsākta ziemas sezonā pārtrauktā galvaspilsētas parkos ierīkoto brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu jeb tā dēvēto brīvkrānu darbība.

Sabiedrība Krievijas karš pret Ukrainu būtiski ietekmējis ES austrumu pierobežas reģionus

Krievijas pilna apmēra agresijas karš pret Ukrainu ir būtiski ietekmējis Eiropas Savienības (ES) austrumu pierobežas reģionus, secināts izvērtējumā par Krievijas agresijas kara ietekmi uz pierobežas reģioniem.

Sports Latvijas hokeja izlasei pievienojas uzbrucējs Dzierkals

Latvijas vīriešu hokeja izlases rindas pirms gaidāmā pasaules čempionāta piektdien papildināja uzbrucējs Mārtiņš Dzierkals, informē Latvijas Hokeja federācija (LHF).