Reirs: Latvijas savā atveseļošanas plānā nevēlas paaugstināt nodokļus

Finanšu ministrijā (FM) aģentūru LETA informēja, ka Reirs ar EK pārstāvi ticies, lai pārrunātu atveseļošanas plāna izstrādes aktualitātes, gūtās atziņas un turpmākos soļus.

"Šis Latvijai pieejamais Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma atbalsts ir ļoti nozīmīgs, lai mazinātu krīzes radītas sociālās un ekonomiskās sekas ilgtermiņā. Esam apņēmušies pilnībā izmantot tā piedāvātās iespējas. Vienlaicīgi, mums ir skaidri jāapzinās, ka šis atbalsts neatrisinās pilnīgi visas mūsu kā dalībvalsts vajadzības. Tas jāskata kontekstā ar citiem atbalsta veidiem, kas mums jau pieejami," uzsvēra Reirs.

Tikšanās laikā finanšu ministrs norādīja uz Latvijas gatavību turpināt jau uzsāktās strukturālās reformas, primāri zaļajā un digitālajā ekonomikas transformācijā. Vienlaicīgi ministrs atzīmēja, ka veicamajām reformām ir jābūt proporcionālām ar atveseļošanas fonda ieguldījumu apmēru.

Ministrs uzsvēra, ka Latvija nevēlas iekļaut plānā reformas jomās, kas ir ekskluzīvas valstu kompetences jomas, piemēram, reformas, kuru rezultātā tiktu paaugstināti nodokļi.

FM atgādināja, ka Latvija kā pirmā no Baltijas valstīm sāka sarunas ar EK par atveseļošanas plānu, kas savlaicīgi ļāva apzināt EK nosacījumus gan par plāna saturu, gan nepieciešamajiem tehniskajiem precizējumiem.

Patlaban tiek precizēts plāna projekts, atbilstoši saņemtajiem EK komentāriem. Nākamnedēļ tiks uzsākts nākamais sarunu cēliens ar EK specifiski pārrunājot plānā izvirzīto investīciju un reformu sasniedzamos starpposma un gala rezultātus.

Dalībvalstis ir aicinātas iesniegt plānu oficiālai izvērtēšanai EK līdz 2021.gada 30.aprīlim, ko Latvija arī apņēmusies izdarīt. Atveseļošanas fonda līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē.

LETA jau vēstīja, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai Eiropas Komisijā (EK) pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā (FM) sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš aģentūrai LETA atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.