Linkaits: vilcienu skaits tiks ievērojami samazināts

Viņš pauda, ka šī iemesla dēļ AS "Latvijas dzelzceļš" izstrādājis pirmo piedāvājumu jaunam vilcienu kustības sarakstam, lai pielāgotos izmaiņām un tiek paredzēts, ka jaunais vilcienu kustības saraksts stāsies spēkā no 28.marta.

"Mēs centīsimies nodrošināt kustību no Centrālās stacijas, bet, ja būs nepieciešams, atsevišķi vilcieni par gala pieturu izvēlēsies Zemitānus vai Torņakalnu, nevis brauks līdz Centrālajai stacijai. Mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai arī būvniecības laikā vilcienu kustība neapstātos, jo, kā zināms, cauri Centrālajai stacijai iet ne tikai pasažieru vilcieni, bet arī kravas vilcieni pāri dzelzceļa tiltam iet uz Bolderāju, Krievu salu. Kravas vilcienu satiksme ir intensīva, un arī tā mums ir jānodrošina," skaidroja satiksmes ministrs.

Linkaits pauda, ka izaicinājumu Rīgas mezgla būvniecībā sagādās arī elektrovilce, kas pašlaik tiek nodrošināta trīs kilovoltu sprieguma līnijā. Savukārt "Rail Baltica" līnija tiek būvēta ar 25 kilovoltu spriegumu, kas nozīmē, ka paralēli "Rail Baltica" līnijas celtniecībai jāpārbūvē viss Pierīgas elektrotīkls uz jauno 25 kilovoltu spriegumu. Šis atsevišķais projekts prasīs papildu izmaksas un vienlaikus būs izaicinājums pasažieru pārvadājumos.

Tāpat ministrs atklāja, ka jaunie AS "Pasažieru vilciena" iegādātie elektrovilcieni, no kuriem pirmajiem Latvijā jāsāk kursēt 2022.gadā, tālredzīgi pasūtīti ar iespēju tikt pārbūvētiem uz jauno elektropievadi.

Vēl saistībā ar "Rail Baltica" būvniecību politiķis, komentējot iepriekšējas nobīdes laika grafikā, norādīja, ka pašlaik vēl apsolīt, ka plānotajā 2026.gadā "Rail Baltica" trase būs pilnībā uzbūvēta, viņš vēl nevar. "Pašlaik mūsu mērķis ir sākt būvēt trasi no Latvijas un Lietuvas robežas virzienā uz Rīgu. Tas būtu pirmais posms, pa kuru jau varētu notikt satiksme," teica satiksmes ministrs.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.