Aicina valdību īstenot līdzsvarotāku atbalsta politiku Covid-19 krīzes sakarā

Fiskālās disciplīnas padomē norādīja, ka ekonomiskie rādītāji un ekspertu viedokļi liecina, ka aprīlī varētu būt sasniegts Covid-19 krīzes zemākais punkts. Tas savukārt nozīmē, ka atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzes seku mazināšanai jābūt selektīvākiem, mērķētiem uz nozarēm un uzņēmumiem, uz kuriem joprojām attiecas ierobežojumi.

Padomē atzīmēja, ka iekasēto nodokļu apmērs ir salīdzinoši pozitīvs, it sevišķi ņemot vērā piešķirto nodokļu brīvdienu apmēru, un tas īpaši nekorelē ar ekonomiskās sabremzēšanās tempiem.

"Lai arī bezdarbs turpina augt, brīvu vakanču skaita, darba algu un iekasēto nodokļu dinamika liecina, ka varētu būt sākusies atgūšanās no krīzes," pauda padomē.

Fiskālās disciplīnas padomē minēja, ka valdības izstrādātā stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai ir solis pareizā virzienā, taču nav skaidrs, kāds ir šīs stratēģijas statuss un sasaiste ar citiem valsts plānošanas dokumentiem, piemēram, Nacionālo attīstības plānu, kā arī valsts budžeta projektu 2021.gadam. "Tas vieš bažas par stratēģijas efektivitāti un negatīvu ietekmi uz valsts fiskālo situāciju," atzīmēja padomē.

Pēc padomē klāstīja, valsts atbalstam uzņēmumiem ir jābūt samērīgam ar Covid-19 krīzes izraisītajām problēmām un tas nedrīkst kropļot godīgas konkurences principus.

Padomē atzīmēja, ka izrādītais "dāsnums" pret atsevišķiem uzņēmumiem kontrastē ar Eiropas Savienības (ES) Padomes aizrādījumu, ka Latvijā pārāk daudzi mazie un vidējie uzņēmumi cieš no pārmērīgi stingrām prasībām garantiju saņemšanai. Padomes ieskatā aizdevumu garantijām nebūtu jāpārsniedz piecu gadu termiņu. Pēc valdības 2.jūnija lēmuma par papildus atbalsta pasākumiem 600 miljonu eiro apmērā atbalsta pasākumu ietekme uz vidēja valsts budžeta bāzi sasniedz jau 7%.

"Kaut gan kopumā valdības pasākumi Covid-19 krīzes seku novēršanai vērtējami pozitīvi, Fiskālās disciplīnas padome aicina valdību īstenot līdzsvarotāku pieeju attiecībā uz valsts investīcijām un atbalstu uzņēmējdarbībai, kā arī ņemt vērā aizvien pieaugošos īstermiņa un vidēja termiņa fiskālos riskus," norādīja padomē.

Valdības lēmums par 500 miljonu eiro pārdali no ES Kohēzijas fonda un struktūrfondiem Covid-19 seku mazināšanai, Fiskālās disciplīnas padomes ieskatā, ir pareizs lēmums, jo nepalielina valsts parādu, tomēr ir jābūt pārliecībai par pārdalīto līdzekļu efektivitāti.

Padome, tāpat kā valdība, uzskata ka investīcijas produktīvā infrastruktūrā ir nozīmīgs instruments ekonomikas atveseļošanai, bet piekrīt Latvijas Bankas viedoklim, ka valsts budžetā tam varētu nebūt pietiekami daudz līdzekļu. Tāpēc Eiropas Atjaunošanas fonds būtu ārkārtīgi nozīmīgs finanšu avots Latvijas ekonomikai. Minētais fonds, ja tiks apstiprināta tā izveide, spēs sniegt nozīmīgu fiskālo atbalstu, tomēr jau tagad būtu nepieciešams izstrādāt skaidrus kritērijus un principus veiksmīgāko projektu atlasei, lai nepieļautu sasteigtu un necaurspīdīgu līdzekļu sadali.

Fiskālās disciplīnas padomē arī vērsa uzmanību, ka 28.maija Ministru kabineta sēdē apstiprinātais likumprojekts "Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likums" nosaka, ka arī 2021.gadā netiks piemēroti Finanšu disciplīnas likumā noteiktie budžeta izdevumu griesti. Tas nozīmē, ka netiks ievērots noteikums, ka atkāpe no bilances nosacījuma ir pieļaujama tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams nopietnas lejupslīdes pārvarēšanai un tā nedrīkst pārsniegt prognozēto ieņēmumu samazinājumu. Šādas atkāpes dod iespēju 2021.gada budžeta izdevumus paaugstināt līdz līmenim, kas nav samērojams ar valsts fiskālo ilgtspēju un var būt pretrunā ar ES fiskālo regulējumu.

"OECD atzīst, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt ātru ekonomisko un fiskālo analīzi, sekot, kad tiks apturēta ārkārtas situācijai atbilstoša ES fiskālā "visatļautība", aprēķināt atbalsta pasākumu izmaksas, kā arī veicināt atklātību un atskaitīšanos finanšu jomā. Man ir žēl, ka, pretēji OECD viedoklim, mūsu valstī plānotās likuma izmaiņas mazina Fiskālās disciplīnas padomes lomu, bet padome sola arī turpmāk brīdināt valdību par fiskālās ilgtspējības riskiem," pauda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.