Profesors Folkmanis: Jaunos mediķus gaida aizraujošs kopdarbs ar robotiem

Jau šobrīd roboti spēj veikt ļoti lielu operācijas klāstu – visas operācijas, kuras ir iespējamas veikt laparoskopiski, plus vēl arī citas sarežģītas operācijas, kur ir nepieciešamas precīzas kustības un ir ierobežota telpa. Roboti veic operācijas minimāli invazīvi – izmantojot nevis lielu griezienu, bet caur maziem caurumiņiem. Pagaidām gan robots ir tikai palīgs, cilvēka komandu izpildītājs. Pašām mašīnām, lai cik tās precīzas un prasmīgas būtu, šobrīd nav atļauts operēt pacientus patstāvīgi, bez ķirurga klātbūtnes.

Piemēram, operāciju robots DaVinci veic minimāli invazīvu, netraumējošu terapiju. Tādējādi var izvairīties no liela griezuma audos un asiņošanas un saīsināt atkopšanās periodu. Procedūras laikā ķirurgs redz attēlu ar ļoti augstu izšķirtspēju, var izmantot ļoti lielu palielinājumu un operēt robota instrumentiem tā, it kā visu veiktu pats ar savām rokām tieši pacienta ķermenī.

Robots ir tikai instruments, ar kura palīdzību cilvēks veic operācijas. Tas nozīmē, ka patstāvīgi robots neko nedara. Galvenā robota priekšrocība – ļoti laba vizualizācija, ļoti precīzas kustības un kustību brīvība, kas ļauj operatoram veikt tādas manipulācijas un operācijas, kuras bez robota nebūtu iespējamas vai būtu ļoti sarežģītas.

Attīstoties tehnoloģijām, robotu pielietojums medicīnā pieaug. Rudenī LU Medicīnas fakultātes organizētajā konferencē «Viena pasaule – viena veselība» medicīnas speciālisti un zinātnieki no vairākām valstīm stāstīja par dažādu inovāciju pielietojumu. Tāda jauna pieeja kā precīzijas medicīna sniedz iespēju ņemt vērā gēnu, vides un dzīvesveida individuālās atšķirības katrai personai, un tādējādi piemeklēt piemērotāko ārstēšanas metodi. Līdz ar to ārstēšana ir efektīvāka nekā tad, ja visiem pacientiem tiek izrakstītas vienādas zāles un terapijas.

Savukārt vēža ārstēšanā tiek izmantota pēdējos gados informācijas tehnoloģijās aizvien nozīmīgāku lomu iegūstošā lielo datu analīze, kā arī mākslīgā intelekta risinājumi. Šīs tehnoloģijas ļauj precīzāk izkalkulēt katras personas saslimšanas riskus un arī prognozēt, kā organisms reaģēs uz dažādām ārstēšanas metodēm.

Viena no fundamentālajām nākotnes medicīnas vīzijām nosaka, ka ķirurgi varēs veikt operācijas attālināti, izmantojot supermodernas robotizētas rokas un ļoti ātru datu pārraidi. Tas ļautu augsti kvalificētiem šauru jomu speciālistiem palīdzēt pacientiem visur pasaulē, ne tikai savā klīnikā. Ar DaVinci jau tika veikta pasaulē pirmā transatlantiskā operācija, amerikāņu ārstam operējot pacientu Lielbritānijā. Tomēr tam nepieciešama nevainojama datu pārraide, kas pagaidām pieejama vien atsevišķās pasaules vietās.

Ir bijuši mēģinājumi veikt robotu operācijas attālināti, bet pagaidām ir vairākas problēmas. Datu pārraides ātrums un stabilitāte nav pietiekami augstā līmenī, lai veidotos nevainojama sadarbība starp ķirurgu un robotu. Šādā gadījumā robota kustības notiek ar nelielu aizturi, un tas var radīt sarežģījumus. Tādēļ vienmēr operāciju zālē jābūt asistentiem un komandai, kura varētu risināt neparedzētas problēmas. Bet, pakāpeniski atrisinot problēmas, nākotnē iespējas operēt attālināti būs.

Paredzams, ka drīzā nākotnē dažādi viedie risinājumi un programmas medicīnā ieņems aizvien nozīmīgāku lomu, atvieglojot un padarot precīzāku diagnosticēšanu un ārstēšanu. Tādēļ topošajiem mediķiem paveras ļoti plašs darbības lauks un vienlaikus cerība uz mazāku noslodzi ikdienas darbā, jo robotizācija ļaus palīdzēt lielākam skaitam pacientu vienlaikus.

Robotizācija palīdz palielināt operāciju klāstu, kuras var veikt minimāli invazīvi, paātrina operācijas gaitu, uzlabo operācijas kvalitāti, samazina hospitalizācijas ilgumu, uzlabo pēcoperācijas dzīves kvalitāti pacientiem. Ņemot vērā, ka operācijas vienalga veic ķirurgs, pilnībā atslogot mediķus nebūs iespējams, bet varētu parādīties jaunas darba vietas, saistītas ar tehnisku robotu remontu un apkopi. Arī Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes studenti jau tagad var apgūt jauno tehnoloģiju pielietojumu ārsta praksē.