Ienes klusumu apkārtējos trokšņos un sadzirdi sevi

Meditācijai ir grūti atrast vienu vispārīgu definīciju vai skaidrojumu, jo vienlīdz tā ir gan fiziska, gan garīga, gan reliģiska prakse. Vispārīgi var teikt, ka meditācija ir darbība, kurā jūsu uzmanība tiek veltīta tikai vienai lietai.
5000 gadu pirms mūsu ēras
Meditējuši cilvēki jau ļoti sen. Pirmās meditācijas prakses bijušas Senajā Indijā – 5000 gadu pirms mūsu ēras. Par to liecina sienu zīmējumi, kuros attēloti cilvēki, kas puspievērtām acīm sēž meditatīvās pozās. Rakstiski pierādījumi par meditāciju ir atrodami vēdās laikā ap 1500. gadu pirms mūsu ēras. Senie raksti liecina, ka skolēni sekoja saviem skolotājiem un guru, lai apgūtu dažādas zināšanas. Hinduistu reliģiskajās grāmatās viens no daudzkārt minētajiem terminiem ir meditācija. Taču precīzi apraksti par senajām praksēm nav zināmi, jo mācības pārsvarā tika nodotas mutiski un nav dokumentētas.
Līdz ar Zīda ceļa attīstību meditācija sāka izplatīties citās austrumu valstīs. Analizējot populārākās reliģijas, izpētīts, ka to pamati balstās uz meditāciju praksi. Līdz 18. gadsimtam mūsu ērā par meditāciju patika runāt tā laika intelektuāļiem, un var teikt, ka no 19. gadsimta meditāciju prakses ir iesakņojušās arī Eiropā. Mūsdienās līdz ar iespēju ceļot un dažādu kultūru sajaukšanos arī meditāciju prakses no rietumiem nonāk austrumos, un pretēji.
Garīgā un laicīgā meditācija
Papildus garīgajām meditāciju formām ir izveidojušās arī laicīgās meditāciju formas. Tās veica Indijā piecdesmitajos gados. Līdz sešdesmitajiem gadiem, kā moderns hinduisma paveids tās nonāca Austrālijā, Amerikā un Eiropā. Garīgā meditācija ir virzīta uz garīgo izaugsmi, bet laicīgajā meditācijā uzsvars ir uz stresa mazināšanu, relaksāciju un sevis pilnveidošanu. Līdz ar šo meditāciju formu arī attīstījās dažādas jogu prakses visa pasaulē. Garīgās un laicīgās meditāciju formas ir bijis ļoti labs un vilinošs pētījumu objekts. Angļu valodā ir pieejami vairāk nekā 1000 pētījumu. Tomēr pēc 60 gariem gadiem, kad tika pētīta meditācija, nav iespējams rast vienu vienotu avotu, kas precīzi atspoguļotu vēsturi, attīstību un dažādu veidu meditāciju prakses.

Publicitātes foto.

Nevar definēt
Tā kā meditāciju nevar nodefinēt vienā konkrētā veidā, procesā vai darbībā, varam secināt, ka meditācija ir rodama:
- lūgšanās, pateicībās vai slavējumos;
- diafragmas jeb dziļajā elpošanā;
- mantru skandēšanā, kas var būt tikai skaņu atkārtojums, zilbes vai vārdi, kuriem, pēc seniem vēstījumiem, ir dziļa nozīme;
- koncentrēšanās jeb dhāraņā sanskritā;
- vadītā meditācijā – process, kad viens vai vairāki cilvēki meditē skolotāja vai trenera pārraudzībā;
- augstākā apziņā, sava augstākā ES sajušanā, tuvojoties Dievam;
- dziedājumos vai daudzinājumos dziesmās;
- apzinātībā, kas ir psiholoģiska prakse, kas pievērš uzmanību pašreizējā brīdī notiekošajam;
- mudrās – veicot noteiktus žestus ar rokām;
- mūzikā, kurai ne vienmēr ir jābūt reliģiskai, – mūsdienu komponisti, pamatojoties uz seniem meditāciju principiem, veiksmīgi rada ļoti laicīgas melodijas, kas vienlīdz brīnišķīgi ir kā fons meditācijām;
- transā, kuru sasniedz, pamatojoties uz senām reliģiskām praksēm;
- dzejā;
- īpašās ķermeņa pozās, kurās ērti iespējams nodoties meditācijas praksēm;
- relaksācijā jeb apzinātā praksē, lai iegūtu mieru;
- neotantrā, novatantrā vai tantriskajā seksā;
- transcendentālā meditācijā;
- klusēšanas praksē;
- jogā;
- kustībā.
Fiziskā un mentālā veselība
Meditācijai var piedēvēt simtiem īpašību, kas pozitīvi ietekmē mūsu dzīvi. Tomēr dažas no tām ir visnozīmīgākās. Meditācijas pozitīvo ietekmi var vērtēt divējādi – ietekmi uz cilvēka ķermeņa fizisko veselību un ietekme uz cilvēka mentālo veselību.
Meditācijas ietekme uz cilvēka ķermeņa fizisko veselību:
- meditācija burtiski stiprina mūsu smadzenes, tā ne tikai mūs padara gudrākus, bet meditējot nostiprinās atmiņa, koncentrēšanās spējas, palielinās pašapziņa un paškontrole;
- meditācija palielina asinspieplūdumu smadzenēm, kas pozitīvi ietekmē smadzeņu darbību;
- meditācija samazina kortizola (stresa hormons) ražošanu – šā hormona ietekme palielinās līdz ar stresu, un tas samazina imunitāti, rada nervozitāti un satraukumu;
- meditācija samazina asinsspiedienu un stabilizē pulsu, kas palīdz samazināt nevajadzīgu spiedienu uz sirdi un asinsvadiem;
- meditācija palīdz mūsu smadzenēm elastīgāk ļauties mācību procesiem, uztvert jaunu informāciju;
- meditācija palielina serotonīna (laimes hormona) veidošanos, kas savukārt ietekmē mūsu noskaņojumu un mazina depresijas riskus;
- meditācija iedarbina parasimpātisko nervu sistēmu, kas ļauj mums mierīgi atpūsties un atgūties no stresa;
- meditācija palīdz atslābināt muskuļus, kuru spriedze ir radusies ikdienas stresa un steigas dēļ;
- meditācija palēnina organisma novecošanas procesus.
Meditācijas ietekme uz cilvēka mentālo veselību:
- meditācija samazina ar stresu saistītos riskus, piemēram, nemieru un depresiju, – smadzenēs un nervu sistēmā rodas atslābums un vieglāk atbrīvojas dažādas negatīvas domas, izjūtas;
- meditācija palielina izturību pret stresu – regulāri meditējot, mūsu smadzenes iemācās stabilizēt nervu sistēmu ikdienas dzīvē;
- meditācija vairo pozitīvas emocijas;
- meditācija palielina spēju izbaudīt un pamanīt šeit un tagad notiekošo;
- meditācija palielina emocionālo stabilitāti un intelektu;
- meditācija palielina mūsu spēju mācīties, smadzenes burtiski attīrās no liekā un ir brīvākas un tīrākas;
- meditācija palīdz mums sadzirdēt pašiem sevi – ikdienas steigā ir jāpaspēj izdarīt darba uzdevumus, parūpēties par ģimeni, iespējams, esam atraduši laiku pasportot, bet visam pāri ir svarīgi sadzirdēt pašam sevi, atpazīt savu noskaņojumu, saprast, kas to ietekmē, kas savukārt tālāk ietekmē mūsu prasmes un spēju komunicēt, sadarboties ar citiem cilvēkiem;
- meditācija ļaus tuvoties saviem mērķiem, saprast, kas mūs virza, kas iedvesmo, motivē rīkoties, burtiski palīdzēs atmest liekas darbības, kas iesēdušās mūsu ikdienā;
- meditācija uzlabo mūsu spēju sadarboties ar citiem cilvēkiem.
Izvēlies tīkamāko meditāciju
Meditēt iespējams it visur, kur vien atrodaties, tam nav nepieciešamas īpašas telpas, iekārtojums, fona mūzika. Meditēt ieteicams kaut dažas minūtes dienā. Galvenais ir izvēlēties sev tīkamāko, saprotamāko veidu. Ja ikdienas darba ritmā nevarat rast vietu un brīdi sev, iespējams apmeklēt trenera vai skolotāja vadītas nodarbības. Vai arī iestatīt modinātāju no rīta dažas minūtes pirms ierastā celšanās laika un izmantot šo kluso rītu tikai sev. Aizvirzīt visas domas, kas neaicinātas iezogas prātā, un koncentrēties tikai uz šo jauno, veiksmīgo dienu.
Izelpo pēkšņas sāpes
Ne reizi vien sanāk saskarties ar pēkšņām sāpēm, kas pēkšņi iegail mūsu ķermenī. Tad atliek tikai apsēsties vai apgulties, nomierināt elpošanu, lai izveidojas lēna un ritmiska ieelpas un izelpas plūsma. Kad, kādu brīdi elpojot, ir izdevies norimt, līdz ar izelpu domās skandējam «izelpoju sāpi» un līdz ar ieelpu sāpīgajai vietai sūtām daudz svaiga, dzidra gaisa, un domās skandējam «ieelpojam veselību». Ja vien sāpēm nav kāds dziļāks iemesls, tad pēc neilga laika sāpes pāries.
Domu tīrīšana
Ja pēc garas un saspringtas darba dienas jādodas pie ģimenes un darba lietas tik ļoti gribas atstāt aiz savām namdurvīm, tad jāpiestrādā pie domu tīrīšanas. Pirms dodaties mājup, piestājiet un ļaujieties mierīgai ritmiskai elpošanai. Koncentrējieties uz garām ieelpām un nesteidzīgām izelpām. Domas tupinās šaudīties, bet iedomājieties, ka jūsu galvā ir durvis, kuras jūs aizverat šīm domām. Atnāk doma, tā pamīņājas jūsu durvju priekšā, bet netiek prātā un dodas prom. Atnāk doma, nedomā domu. Pēc mirkļa attapsieties, ka visas domas ir pazudušas, prāts ir rimies, un nu var mierīgi doties mājup.
Meditācija ir kaut kas tik unikāls un vienkāršs, to var veikt jebkur, tai nav nepieciešams īpašs aprīkojums, un, jo vairāk to praktizēsiet, jo vairāk jutīsiet, kā uzlabojas jūsu dzīves kvalitāte, noskaņojums un saskarsmes spējas.