• Saiva,
  • Saivis,
  • Santis,
  • Sentis,
  • Tija
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


FM: 2024.gadā budžeta deficīts būtiski pieaugs un sasniegs 2,9%

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 17:22, 30.04.2024


Šajā gadā valdības budžeta deficīts būtiski pieaugs un sasniegs 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), pietuvojoties tuvu Māstrihtas 3% no IKP robežai, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā Latvijas Stabilitātes programmas projektā 2024.-2028.gadam, ko otrdien skata valdībā.



FM informē, ka 2024.gads raksturots ar izaugsmes atjaunošanos, inflācijas strauju samazināšanos, energoresursu cenu stabilizēšanos, noturīgu darba tirgu un kopumā norāda uz valsts ekonomikas noturību pret ārējiem ekonomiskajiem šokiem. Lai arī vispārējās valdības budžeta deficīts ir tuvu 3% no IKP robežai, lielāko tā daļu veido ar valsts iekšējo un ārējo drošību saistītie vienreizējie izdevumi.

Vienlaikus strukturālais deficīts ir tuvu 0,5% no IKP robežai un tāpēc valsts parāds ir ilgtspējīgs, min FM, atzīmējot, ka investīcijas iekšējās un ārējās drošības jomā ir nepieciešamas - gan lai nodrošinātu valsts iedzīvotāju drošību, gan lai radītu nepieciešamos apstākļus ekonomikas attīstībai.

Atbilstoši 2024.gada februāra prognozei Latvijas IKP 2024.gadā palielināsies par 1,4%, bet 2025.gadā gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9%. IKP pieauguma prognoze 2024.gadam ir samazināta par 1,1 procentpunktu, bet 2025.gadam prognoze nav mainīta. Nākamajos trijos gados ekonomikas izaugsme nedaudz palēnināsies, 2026.gadā veidojot 2,5% un līdz 2028.gadam palēninoties līdz 2,3%.

Līdz ar straujo energoresursu un citu izejvielu cenu kritumu pasaules tirgos, kas atstāj stabilizējošu ietekmi arī uz pārējo preču cenām, kā arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) realizēto stingro inflācijas ierobežošanas politiku, Latvijas inflācijas prognoze 2024.gadam ir samazināta līdz 1,6%.

Iepriekš 2023.gada jūnijā sagatavotajās prognozēs FM 2024.gadam bija prognozējusi cenu pieaugumu 2,2% apmērā. Vidējā termiņā līdz 2028.gadam tika prognozēta inflācijas stabilizēšanās ap 2,5%, kas atbilst konverģējošas valsts cenu pieauguma līmenim.

Pēc strauja deficīta samazināšanās posma, kad laikā no 2021. līdz 2023.gadam vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši "Eurostat" aprīļa beigās publicētajiem datiem samazinājās no 7,2% no IKP līdz 2,2% no IKP, 2024.gadā deficīts būtiski pieaugs un sasniegs 2,9% no IKP apmēru, pietuvojoties tuvu Māstrihtas 3% no IKP robežai.

Scenārijā pie nemainīgas politikas vispārējās valdības budžeta deficīts 2025.gadā tiek prognozēts 2,7% no IKP, 2026.gadā - 2,2% no IKP, 2027.gadā - 2% no IKP un 2028.gadā - 1,7% no IKP. Vājākas izaugsmes un inflācijas diktētā ieņēmumu dinamika, algu pieaugums publiskajā sektorā, veselības izdevumu pieaugums un nepieciešamība strauji un būtiski palielināt izdevumus iekšējai un ārējai drošībai ir atstājusi ietekmi uz deficītu.

FM atzīmē, ka 2024.gada deficīta līmenis nav pārsteigums, jo deficīts 2,8% no IKP apmērā jau tika plānots, izstrādājot 2024.gada budžetu.

Vienlaikus FM norāda, ka Latvijas Stabilitātes programma ir viens no elementiem likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas ciklā, tādējādi tā iekļauj makroekonomisko rādītāju prognozes 2024.-2028.gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus.

Šī Stabilitātes programma ir pēdējā, ko Latvija gatavo un iesniedz Eiropas Komisijai (EK). Prognozēts, ka no 2024.gada maija stāsies spēkā jaunais Eiropas Savienības (ES) fiskālās politikas regulējums, kas vairs neparedz Stabilitātes programmas un Nacionālās reformu programmas sagatavošanu.

Tā vietā reizi četros gados tiks gatavots Fiskāli strukturālais plāns (FSP). Pirmais FSP tiks sagatavots šogad un iesniegts EK 15.oktobrī kopā ar Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2025.gadam. Līdz ar to šī Stabilitātes programma tiek sagatavota pārejas periodā, kad spēkā ir esošais fiskālās politikas tiesiskais regulējums, bet jau tuvākajā laikā tas būtiski mainīsies.

Līdz šim Stabilitātes programma tika gatavota kā šā brīža makroekonomisko un fiskālo prognožu "fotouzņēmums" un deficīta mērķi un fiskālā telpa tika noteikta pēc spēkā esošajiem fiskālajiem nosacījumiem. Šoreiz Stabilitātes programma ir sagatavota, pēc iespējas iekļaujot arī jaunā ES tiesiskā regulējuma fiskālos nosacījumus, skaidro FM pārstāvji.

Pirmkārt, tas izdarīts, pagarinot Stabilitātes programmas prognozēšanas periodu no trim gadiem līdz četriem gadiem, tādā veidā to harmonizējot ar pirmā FSP periodu no 2025.gada līdz 2028.gadam. Otrkārt, tas izdarīts, fiskālos mērķus aprēķinot ne tikai atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma (FDL) nosacījumiem, bet arī saskaņā ar jaunajiem ES fiskālajiem nosacījumiem.

Līdz ar to šī Stabilitātes programma atspoguļo makroekonomiskās un fiskālās prognozes pie nemainīgas politikas, kā arī sniedz informāciju par galvenajiem fiskālajiem rādītājiem FSP, norāda FM, piebilstot, ka tāpat Stabilitātes programma kalpos par informatīvu materiālu sarunās ar EK par Latvijas FSP 2025.-2028.gada periodam.

Izstrādājot likumprojektu "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam", šā gada augustā Ministru kabinetā tiks izskatītas aktualizētas makroekonomiskās un budžeta prognozes, precizētie budžeta bilances mērķi un fiskālās telpas aprēķins.

Tā kā ES vispārējā izņēmuma klauzula no 2024.gada ir atcelta un no 2024.gada ir spēkā jaunie fiskālie nosacījumi, augstais deficīta līmenis 2024.gadā un relatīvi lēnais tā samazinājums nemainīgas politikas apstākļos norāda, ka situācija valsts publiskajās finansēs tuvākajos gados būs saspringta, pauž FM.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Iecavā saules ganībās jau ir 100 aitas (+VIDEO)

Tas varētu būt viens no risinājumiem, kā veiksmīgi apsaimniekot un izmantot apbūvēto teritoriju.

Ekonomika Ministrs brīdina: valdībai var nākties meklēt ietaupījumus miljoniem eiro apmērā

Līdz augustam kopā ar politiskajiem un sociālajiem partneriem plānots izstrādāt un vienoties par rīcības plānu, ko darīt ar nākamā gada budžetu.

Ekonomika Saules paneļu saražotās elektroenerģijas daudzums maijā pieaudzis trīs reizes

Latvijā saules paneļu saražotās un sadales sistēmā nodotās elektrības daudzums šogad maijā pārsniedza 60 gigavatstundu (GWh), kas ir trīs reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informēja Latvijas elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" pārstāvji.

Ekonomika Ienākumi aug: LU eksperti 2024. gadā prognozē algu kāpumu par 7,5% (+VIDEO)

Prognoze rāda, ka bezdarba līmenis turpinās samazināties.

Lasiet arī

Sabiedrība Siliņa: Budžetu pa nakti neskatīsim

Šajā gadā Saeima budžetu neskatīs pa nakti, pirmdien preses konferencē pēc sadarbības sanāksmes solīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ekonomika Nākamgad Latvija plāno aizņemties kopumā apmēram trīs miljardus eiro

Atbilstoši šā brīža indikatīvajām prognozēm kopējais Latvijas aizņemšanās apmērs 2024.gadā varētu sasniegt trīs miljardus eiro, un lielākā daļa no tā tiks novirzīta iepriekš uzņemto valsts parāda saistību pārfinansēšanai, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts kases pārstāvji.

Sabiedrība Valsts budžeta projektam saņemti vairāk nekā 450 priekšlikumi

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamā gada valsts budžeta projekta otrajam lasījumam kopumā saņēmusi vairāk nekā 450 priekšlikumus, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Sabiedrība Saeima konceptuāli atbalsta 2024.gada valsts budžeta projektu

Saeimas vairākums šodien konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".