Ikvienam cilvēkam Latvijā - nodarbinātajam, darba meklētājam, patērētājam, pakalpojumu sniedzējam u. c. - ir jābūt pasargātam no diskriminācijas un tiesīgam runāt un tikt uzrunātam valsts valodā.

Ir turpināms darbs pie latviešu valodas apguves un prasmju pilnveides, kā arī grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu, ka publiskajā vidē, tostarp sniedzot dažāda satura pakalpojumus, pārdodot preces, sniedzot klientiem informāciju, saziņa notiktu valsts valodā.

Likumprojekts paredz nodrošināt, ka Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī nevarētu darbiniekiem pieprasīt krievu valodas zināšanas, pauž likumprojekta autori, atsaucoties arī uz šobrīd darba tirgū pastāvošo to jauniešu diskrimināciju, kuriem krievu valodas zināšanas nav pietiekamas.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti šodien noraidīja priekšlikumu grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredzēja atļaut rektora amatā ievēlēt personu bez valsts valodas zināšanām.

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzinusi normu, saskaņā ar kuru valsts un pašvaldību izglītības iestādēs vispārējās izglītības programmas pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē īstenojamas tikai valsts valodā.

Vērtējot apstrīdēto normu satversmību, tiesa ņēma vērā arī Latvijas īpašos apstākļus, kas izveidojušies valsts ilgstošas okupācijas un rusifikācijas rezultātā, un to saistību ar aktuālo situāciju valsts valodas lietojuma jomā.

Slimnīcas nesaredz problēmas saziņai ar pacientiem svešvalodās, paredzot tādiem gadījumiem dažādus risinājumus, noskaidroja aģentūra LETA.

Kursos var iziet arī nepilsoņi, norāda Sabiedrības integrācijas fonds.

Valsts valodas nezināšanas gadījumā saziņā ar mediķiem pacientam būtu pienākums pašam nodrošināt tulkošanu, paredz Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāra Artjoma Uršuļska iesniegtie priekšlikumi Pacientu tiesību likumā grozījumiem.