• Halina,
  • Ilvars,
  • Lauma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Pāreja uz mācībām tikai valsts valodā atbilst Satversmei

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 14:55, 10.07.2024


Vērtējot apstrīdēto normu satversmību, tiesa ņēma vērā arī Latvijas īpašos apstākļus, kas izveidojušies valsts ilgstošas okupācijas un rusifikācijas rezultātā, un to saistību ar aktuālo situāciju valsts valodas lietojuma jomā.


Foto: LETA

Satversmes tiesa atzina par Satversmei atbilstošām normas, saskaņā ar kurām privātajās izglītības iestādēs vispārējās izglītības saturs ir jāapgūst valsts valodā. Tiesa uzsvēra, ka valstij ir jāveicina un jāstiprina latviešu valodas lietojums ikvienā izglītības pakāpē, lai tā varētu efektīvi pildīt valsts valodas funkcijas. Valsts valodas prasmēm ir būtiska nozīme personas tiesību nodrošināšanā un saliedētas sabiedrības veidošanā. Savukārt privātajām izglītības iestādēm ir plaša rīcības brīvība nodrošināt ar mazākumtautību identitāti saistītu saturu citstarp interešu izglītības ietvaros.

Apstrīdētās Izglītības likuma normas noteic izglītības iegūšanu privātās izglītības iestādēs tikai valsts valodā. Pieteikuma iesniedzēji - izglītojamie, kas sevi identificē ar Latvijā dzīvojošu nacionālo minoritāti, - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 112. pantā noteiktajām tiesībām uz izglītību, 114. pantā noteiktajām mazākumtautībām piederošo personu tiesībām saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, kā arī 1. pantā ietvertajam tiesiskās paļāvības aizsardzības principam.

Visupirms Satversmes tiesa uzsvēra, ka valstij ir jāveido tāda izglītības sistēma, kas spēj nodrošināt valsts noteikto izglītības standartu neatkarīgi no tā, vai izglītības process notiek valsts vai privātās izglītības iestādēs. Tādēļ valstij ir pienākums attiecināt pirmsskolas izglītības vadlīnijas un valsts vispārējās izglītības standartus gan uz valsts un pašvaldību, gan uz privātajām izglītības iestādēm un atzīt tikai tādu privātajās izglītības iestādēs iegūtu izglītību, kas atbilst šīm prasībām.

Tiesa vērsa uzmanību uz to, ka valsts valoda līdz ar citām savām sociālajām funkcijām veic arī valstiski svarīgus uzdevumus, nodrošinot valsts funkcionēšanu un komunikāciju starp personu un valsti. Personai ir nepieciešamas atbilstošas valsts valodas zināšanas arī tādēļ, lai tā vēlētos un varētu piedalīties sabiedrības dzīvē. Saliedētas sabiedrības veidošanos veicina citstarp tas, ka visiem sabiedrības locekļiem ir nodrošināts saziņas pamats, proti, pienācīgas valsts valodas zināšanas. Savukārt apstrīdētajās normās noteiktais ierobežojums sekmē valsts valodas apguvi un lietošanu, kā arī ir vērsts uz to, lai izglītojamie gan pirmsskolas izglītības pakāpē, gan pamatizglītības pakāpē valsts valodu lietotu ikdienā mācību procesā un gūtu tās lietošanas pieredzi. Tas veicina valsts valodas prasmes attīstību un ļauj veiksmīgi turpināt izglītības ieguvi katrā no nākamajām izglītības pakāpēm.

Vienlaikus Satversmes tiesa secināja, ka privāto izglītības iestāžu darbība atšķiras no valsts un pašvaldību dibināto izglītības iestāžu darbības, un tām ir lielāka autonomija attiecībā uz mācību programmām un mācību metodēm. Privātajām izglītības iestādēm ir pienācīgas iespējas nodrošināt ar mazākumtautību valodas, kultūras un etnisko savdabību saistītu saturu izglītības procesā, tostarp interešu izglītības nodarbībās, tādējādi īstenojot šādu nodarbību un obligātā vispārējās izglītības satura mijiedarbību. Turklāt valsts ir paredzējusi privātajām izglītības iestādēm iespēju saņemt finansiālu un metodoloģisku atbalstu mazākumtautību interešu izglītības programmas īstenošanai. Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa atzina, ka valsts ir nodrošinājusi atbilstošu līdzsvaru starp valsts valodas lietojuma veicināšanu un pie mazākumtautībām piederošu izglītojamo tiesībām uz kvalitatīvu izglītību un savas identitātes un kultūras saglabāšanu un attīstīšanu privātajās izglītības iestādēs gan pirmsskolas, gan pamatizglītības pakāpē. Līdz ar to apstrīdētās normas atbilst Satversmes 114. pantam kopsakarā ar 112. panta pirmo teikumu.

Satversmes tiesa norādīja, ka apstrīdētās normas stājās spēkā pēc aptuveni desmit mēnešiem no to izsludināšanas dienas, un šajā laika posmā bija iespējams pienācīgi sagatavoties apstrīdēto normu ietekmei. Savukārt izglītojamiem, kuriem konkrētajā mācību gadā norisinājās pāreja uz vispārējās izglītības ieguvi tikai valsts valodā, bija nodrošināts atbalsts, kam likumdevējs bija piešķīris arī papildu finansējumu. Līdz ar to Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. pantā noteiktajam tiesiskās paļāvības aizsardzības principam.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Plānots pārskatīt visus bērnu pabalstus

Paredzēta arī subsīdijas (granta) piešķiršana ģimenēm mājokļa aizdevuma pamatsummas dzēšanai, ja ģimenei piedzimst bērns un tai ir aktīva Altum mājokļa garantija.

Sabiedrība Par Daugavpils domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlē Elksniņu

Par Daugavpils domes priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlēja Andreju Elksniņu ("Sarauj, Latgale!"), kurš šo amatu ieņēma arī pirms vēlēšanām. Līdz ar mēra ievēlēšanu Daugavpilī pie jaunajiem vadītājiem pēc vēlēšanām ir tikušas visas Latvijas pašvaldības.

Sabiedrība Ministrs: "Rīgas siltuma" tarifa paaugstināšanai nav objektīva pamata

AS "Rīgas siltums" plānotajam siltumenerģijas tarifa pieaugumam šobrīd nav objektīva pamata, pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Sabiedrība Koalīcija strādās pie ministru algu un partiju finansējuma iesaldēšanas

Koalīcija ir gatava strādāt pie valsts vēlēto amatpersonu un ministru atalgojuma, kā arī partiju finansējuma turpmākas iesaldēšanas, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Lasiet arī

Sabiedrība Satversmes tiesā Ierosināta lieta par mazākumtautību valodu lietošanu

Satversmes tiesa uzaicināja institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2025. gada 27. janvārim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Sabiedrība Satversmes tiesu lūdz vērtēt aizliegumu agrāk sodītajiem strādāt VUGD

Augstākā tiesa (AT) ir iesniegusi pieteikumu Satversmes tiesā, aicinot vērtēt, vai pamatlikumam atbilst absolūts aizliegums par tīšu noziedzīgu nodarījumu sodītai personai strādāt par glābēju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Sabiedrība Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par Jūrmalas teritorijas plānojumu

Satversmes tiesa (ST) ierosinājusi lietu par Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumiem.

Sabiedrība ST priekšsēdētājs: Šis amats ir ar ļoti smagu atbildības nastu

Satversmes tiesas (ST) vadītāja amats ir ar ļoti smagu atbildības nastu, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina pēdējo darba dienu šajā amatā aizvadošais tiesnesis Aldis Laviņš.