Vairākas kategorijas varētu izslēgt no izdienas pensiju sistēmas

Viņa norādīja, ka tiek turpināta politiskā diskusija par to, kā varētu sakārtot ilgstoši nemainītu izdienas pensiju sistēmu. Tostarp Siliņa atzīmēja, ka daudzās nozarēs, kam šobrīd pienākas izdienas pensijas, atalgojums pēdējo gadu laikā ir pieaudzis, bet izdienas pensiju saņemšanā izmaiņu nav bijis.

Premjere uzsvēra, ka jāatrod veids, kā izdienas pensiju sistēmu padarīt vienlīdzīgāku attiecībā pret pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem pienākas un pienāktos vecuma pensijas. Piemēram, vecuma pensijās šobrīd atvietojuma līmenis, pēc Siliņas teiktā, ir vidēji 40% no atalgojuma, kas tika saņemts, savukārt izdienas pensiju saņēmējiem tie ir vidēji 80-90%.

Siliņa norādīja, ka jābūt diskusijai par to, kurās nozarēs izdienas pensiju sistēmu saglabāt, bet kurām būtu jāmeklē citi risinājumi, piemēram, ar esošo algu palielināšanu vai ar īpašām riska piemaksām. "Galvenais secinājums - tā kā vecuma pensijai ir palielināts vecums, tad arī izdienas pensijām būtu jāpalielina vecums gan paša stāža ziņā, gan arī tajā, cik būtu jāstrādā ilgāk," teica viņa.

Premjere arī uzsvēra, ka izmaiņas neattiektos uz tiem izdienas pensiju saņēmējiem, kas jau ir sistēmā. "Neko viņiem neatņems," solīja Siliņa. Vienlaikus no 2027.gada varētu būt kategorijas, kuras vairs varētu nekvalificēties izdienas pensijām, bet tie būtu cilvēki, kuri sistēmā sākuši strādāt "no nulles".

Tai pašā laikā, ja tiks pieņemts lēmums par izdienas pensiju vecuma un stāža palielināšanu, tas no 2027.gada attieksies uz visiem, kuri jau šobrīd ir sistēmā. "Ja mums jārēķina, ka tikai pēc 20 gadiem kaut kas stātos spēkā, tad budžets to nevarēs samaksāt," teica Siliņa.

Tomēr viņa uzsvēra, ka šī vēl ir tikai sākotnējā diskusija - šie jautājumi ir jāizrunā gan valdības līmenī, gan ar arodbiedrībām un valdības sadarbības partneriem. Atsevišķu profesiju, piemēram, tiesnešu, darba regulējums, ir Saeimas pārziņā.

Savukārt Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts attīstības un starpnozaru pārvaldības jautājumos Pēteris Vilks skaidroja, ka viens no svarīgākajiem kritērijiem izdienas pensijas saglabāšanai kādai no nozarēm varētu būt apdraudējums dzīvībai un veselībai. Tas nozīmē, ka institūcijām būs jāvērtē, kuri amati ir saistīti ar šādiem riskiem.

Sanāksmē apspriesti arī baletdejotāji, tomēr Vilks uzsvēra, ka kultūras jomā izdienas pensijām kvalificējas vairāk nekā 800 cilvēku, kuri nav tikai baletdejotāji.

Jau vēstīts, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) maija sākumā paziņoja, ka šogad rosinās palielināt izdienas pensijas vecumu.

Ašeradens skaidroja, ka vecuma pensijas saņemšanas vecums Latvijā pēdējo gadu laikā ir palielināts par pieciem gadiem - līdz 65 gadiem, bet izdienas pensijas vecums nav mainīts.

Jautājumu par reformām izdienas pensiju sistēmā politiķi mēģina cilāt jau gadiem, taču līdz nekādām izmaiņām nav nonākts, kas pamatā saistīts ar iesaistīto nozaru darbinieku aktīvo pretestību izmaiņām un biedinājumiem par iespējamu cilvēku masveida aiziešanu no darba.