Trīs ceturtdaļas tautiešu nezina, cik naudas vajadzēs vecumdienās (+VIDEO)

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nav aprēķinājuši, cik daudz naudas būs nepieciešams vecumdienās, un par pensiju sāk nopietni domāt tikai pēc 50 gadu vecuma, liecina valstī veiktā aptauja. Aptauja atklāj arī būtiskas atšķirības nākotnes finanšu plānošanā dzimumu griezumā.

74% iedzīvotāju nav aprēķinājuši, cik daudz naudas būs nepieciešams vecumdienās. No tiem 38% par šo jautājumu vispār nav domājuši, bet vēl 36% norāda, ka ir par to aizdomājušies, taču konkrētus aprēķinus nav veikuši. Attiecīgi - tikai katrs ceturtais jeb 27% iedzīvotāju zina, cik daudz līdzekļu varētu būt nepieciešams pensijā.

Vīrieši kalkulē, sievietes - paliek pārdomās

Aptaujas dati izgaismo atšķirības vīriešu un sieviešu nākotnes finanšu plānošanā. Vīrieši biežāk nekā sievietes ir aprēķinājuši, cik daudz naudas vajadzēs vecumdienās - to paveikuši 32% vīriešu un tikai 22% sieviešu. Turklāt 40% sieviešu atzīst, ka par pensiju ir domājušas, taču konkrētus aprēķinus nav veikušas, kamēr vīriešu vidū šādu atbilžu ir mazāk (31%).

Par pensiju sāk domāt tikai pēc 50

Jo vecāks cilvēks, jo nopietnāk pievēršas pensijas jautājumam. Jaunieši par to domā vismazāk - līdz 30 gadu vecumam puse nav veikusi nekādus aprēķinus. Sasniedzot 40 gadu slieksni, pensijā nepieciešamo summu ir aprēķinājis katrs ceturtais, bet nopietna interese par labklājību vecumdienās un vēlme aprēķināt nepieciešamo naudas daudzumu, iedzīvotājiem parādās vien 50-59 gadu vecumā. Visapzinīgākie ir seniori 60-74 gadu vecumā - teju puse (45%) jau zina, cik līdzekļu viņiem būs nepieciešams, jo viņi jau atrodas vai drīzumā nonāks dzīves posmā, kad aktuāla kļūst pensija un skaidri jāapzinās nepieciešamie līdzekļi.

"Lai gan aptaujas dati rāda, ka iedzīvotāji par pensijas apmēru visbiežāk sāk domāt pēc 50 gadu vecuma, šajā brīdī būtiski ietekmēt savu labklājību jau ir par vēlu. Finansiālā drošība vecumdienās ir atkarīga no tā, cik savlaicīgi speram praktiskus soļus. Viens no nozīmīgākajiem instrumentiem, kas palīdz uzkrāt pensijas kapitālu, ir pensiju 2. līmenis - tas ļauj ne tikai automātiski veidot uzkrājumu, bet arī ietekmēt tā apmēru, un to tiešā veidā nosaka mūsu izvēles," aicina bankas eksperts Kārlis Purgailis un uzskaita faktus, kas katram būtu jāzina par pensiju 2. līmeni.

5 fakti, kas katram jāzina par pensiju 2. līmeni

Tā ir daļa no obligātās pensiju sistēmas. Pensiju 2. līmenī nonāk daļa no sociālajām iemaksām, un šie līdzekļi tiek ieguldīti finanšu tirgos, lai laika gaitā vairotu uzkrājumu.

Katrs pats var izvēlēties pārvaldnieku. Pensijas 2. līmenis ir jūsu īpašums, jūs esat par to atbildīgs un varat lemt, kas to pārvaldīs, izvērtējot pārvaldnieka uzticamību, vēsturisko ienesīgumu un komisijas maksas likmes. Ja neesat drošs, pie kura pārvaldnieka atrodas jūsu pensijas 2. līmeņa uzkrājums, vērts apmeklēt vietni Latvija.gov.lv un to noskaidrot.

Būtiski izvēlēties savam vecumam piemērotu ieguldījumu plānu. Jo jaunāks cilvēks, jo aktīvāks plāns jāizvēlas, jo ilgtermiņā tas ļaus nopelnīt vairāk, tādējādi būtiski palielinot nākotnes pensiju. Sazinieties ar savu pārvaldnieku, lai pārliecinātos, ka izvēlētais plāns atbilst jūsu vecumam un netiek nodarīts kaitējums nākotnes labklājībai.

Mainīt plānu un pārvaldītāju ir iespējams. Ja izvēlētais ieguldījumu plāns vairs neatbilst jūsu vecumam vai vēlaties mainīt pārvaldītāju, to var izdarīt vietnē Latvija.gov.lv. Šī izvēle neietekmē jau uzkrātos līdzekļus, bet nosaka, kāda peļņa tiks gūta nākotnē. Savas pensijas pārvaldītāju varat mainīt 1 reizi gadā, bet ieguldījumu plānu - 2 reizes gadā. Izvēle par pārvaldītāju un ieguldījumu plānu ir tikai paša iedzīvotāja ziņā. Nereti tiek pieņemts, ka plānu nevar mainīt, ja hipotekārais kredīts ir tajā pašā bankā, kur 2. līmeņa uzkrājums. Taču tā nav - šādas uzspiestas saistības ar likumu ir aizliegtas jau kopš 2018.gada.

Uzkrājumu iespējams mantot. Gan pensiju 1., gan 2. līmenī katram ir savs konts, taču atšķirība ir tajā, ka 1. līmenī tajā tiek uzskaitīta tikai virtuāla nauda kopējā sistēmā, savukārt 2. līmenī uzkrājums reāli tiek ieguldīts un var tikt mantots, ja ir veikta attiecīgā atzīme Latvija.gov.lv.

Pārbaudi savu P!

Lai mudinātu iedzīvotājus interesēties par saviem uzkrājumiem pensiju 2. līmenī, kas sasniedzot pensijas vecumu var būtiski ietekmēt finansiālo situāciju, Latvijā īsteno informatīvo kampaņu "Pārbaudi savu P!". Kampaņas ietvaros iedzīvotājiem mājaslapā ir iespēja ērti uzzināt un pārbaudīt atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem par pensiju 2. līmeni - kā pārbaudīt, vai esošais pensiju plāns pelna pietiekami, kuram no plāniem ir zemākā komisijas maksa, kur atrast informāciju par pārvaldīšanas komisijas izmaksām, kā arī, kad būtu vislabākais brīdis mainīt esošo pensiju 2. līmeņa plānu pret citu. Tas palīdzēs iedzīvotājiem pieņemt informētus lēmumus par savu pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pārvaldību.

Uzkrājums pensiju 2. līmenī ir viens no vērtīgākajiem iedzīvotāju aktīviem, ko gudri pārvaldot, iespējams pavairot. Lai gan ikdienā šis uzkrājums nav redzams bankas kontā, tas nenozīmē, ka tas neeksistē un nav svarīgi. Būtiski apzināties, ka uzkrājums pensiju 2. līmenī ir katra iedzīvotāja īpašums, un tā pārvaldības izvēle pieder pašiem uzkrājuma īpašniekiem. Informētība un apdomīga rīcība var būt nozīmīgs solis ceļā uz finansiāli nodrošinātu nākotni.