Švinka: Nākamgad biržā pārdos 25% «Latvijas autoceļu uzturētāja»

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka attiecīgi pārējie 75% LAU akciju paliks valsts īpašumā.

Švinka arī atzina, ka vēl kādu satiksmes nozares uzņēmumu bez LAU un "airBaltic" varētu virzīt biržā, jo uzņēmumiem jābūt patstāvīgiem un konkurētspējīgiem.

"Protams, ir arī ļoti liela atšķirība, vai uzņēmumi pilda sabiedrībai svarīgas funkcijas, un to galvenais uzdevums nav nodrošināt pēc iespējas lielāku peļņu, bet dot sociālu pienesumu sabiedrībai caur dažādiem deleģējumiem. Par šādiem uzņēmumiem nav runa," uzsvēra ministrs.

Viņš pauda viedokli, ka brīdī, kad uzņēmums vai tā daļa, kuru varētu nodalīt meitasuzņēmumā, ir spējīgs dzīvot veselīgi, patstāvīgi, attīstīties un būt konkurētspējīgs, kā arī būt eksporta tirgos, ir nepieciešams apsvērt to virzīšanu biržā.

"Latvija ir ļoti mazs tirgus un pārdalīt kaut ko šajā tirgū nebūtu tā lielākā māka, bet, ja mēs spējam veidot arī uzņēmumus, kas ir orientēti uz eksportu, tad ir vērts tos virzīt arī kapitāla tirgos un piesaistīt kapitālu, investīcijas, lai mēs varētu būt, pirmkārt, Baltijas reģionā un tālāk Ziemeļvalstu-Baltijas reģionā," skaidroja Švinka.

Konkrētus projektus bez LAU un "airBaltic", kurus varētu virzīt biržā, Švinka neminēja, bet norādīja, ka tie esot "uz viņa galda".

LETA jau ziņoja, ka LAU akciju kotēšana biržā valsts budžetā nākamgad varētu nodrošināt 5,95 miljonu eiro ieņēmumus.

LAU pagājušajā gadā strādāja ar 94,779 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 40,9% vairāk nekā 2023.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 6,3 reizes - līdz 6,94 miljoniem eiro.

LAU veic gandrīz 200 dažādus ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem. Uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir vairāk nekā 20 000 kilometru, kā arī ikdienas uzturēšanas darbi tiek veikti uz vairāk nekā 900 tiltiem.