Čehova teātris ielūdz uz publisku diskusiju

Cik aktuāli un nepieciešami ir detektīvi mūsdienās? Kā no grāmatām caur filmām un kino tie ataino sabiedrības ilgas, alkas cauri gadsimtam un vai detektīvs savā veidā kalpo arī kā domplatforma lasītāju prātos, kur pasaulē tiek atainota kārtība.

1.septembrī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī pirmizrādi piedzīvoja režisora Sergeja Golomazova jaunais iestudējums "Seši Šerloki", kas veidots pēc vairāku Artura Konana Doila detektīvstāstu motīviem. Tas skatītājus iepazīstina ar Šerloka Holmsa pasauli neparastā, aizraujošā interpretācijā. Slavenais detektīvs no Beikera ielas līdz pat šai dienai ir viens no iemīļotākajiem varoņiem miljoniem lasītāju un skatītāju visā pasaulē. Viņa piedzīvojumi ir aizraujoši, iedvesmojoši, māca izdarīt secinājumus, turklāt atbalsta vienu no mūsu svarīgākajām cerībām - taisnīguma triumfu. Nemaz nav pārsteidzoši, ka daudzi bērnībā (un ne tikai!) iztēlojās sevi Šerloka Holmsa vai viņa uzticamā drauga doktora Vatsona vietā. Tad kāpēc gan nepaspēlēties detektīvstāstā? Un detektīvā? Izrāde paredzēta visai ģimenei.

Diskusija "Kāpēc mēs lasām detektīvus - vai tās ir ilgas pēc asām izjūtām vai alkas pēc pasaules kārtības?" notiks 5.septembrī, plkst.18:00 Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra Facebook lapā un portālā LSM.lv.

Diskusijā mēģināsim noskaidrot, vai lasām tik pat daudz cik pirms 100 un 180 gadiem, kad radās dektektīvi, kurš uzvar mūsdienās - veiklākais, gudrākais, bagātākais un kā tas atspoguļo sabiedrības alkas, ilgas un taisnīguma sajūtu?

Detektīvs ir pasaulē otra populārākā žanra literatūra - tūlīt aiz romantiskajiem romāniem, bet kāpēc Latvijā tas joprojām nav plaši atzīts: kritiķi bieži žanru literatūru novērtē zemāk, un detektīvs nav skaidri iekļauts žanru klasifikācijās. Vai tas tāpēc, ka Padomju laikā detektīvs bija ierobežots ar padomju morāles prasībām - izmeklētājs bija milicijas darbinieks un stāsti bija striktā režīmā? Pēc neatkarības atgūšanas parādījās vairāk tulkojumu un dažādu detektīva stilu, tomēr vietējie autori ir retums, vismaz pagaidām. Vienas sajūtas rada detektīvliteratūra, citas - kino un kā trīsdimensionāla pasaule atveras detektīvi uz skatuves dēļiem, kāds ir mūsdienu Šerloks un kas tam ir svarīgs?

Diskusijā piedalīsies LTV Ziņu dienesta radošais redaktors un LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" vadītājs Guntis Bojārs, rakstniece un kustības "Laiks Lasīt" idejas autore Inga Grencberga, Latvijas Nacionālā baleta solists un horeogrāfs Antons Freimans, un Inga Akmentiņa - Smildziņa, "Vecāku organizācijas mammām un tētiem" vadītāja. Diskusiju vadīs Kristīne Stakena, raidījumu un pasākumu vadītāja un producente.