Aktuālākie kiberapdraudējumu veidi saglabājas nemainīgi - pikšķerēšanas e-pasti, vikšķerēšana jeb tālruņa zvanu uzbrukumi, smikšķerēšanas īsziņas. Lielākoties šobrīd aktuālas kampaņas ir par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vārdā sūtītiem pārkāpumiem, dažādiem policijas, banku paziņojumiem, kā arī investīciju krāpšanas shēmas.
"Cert.lv" norādīja, ka nereti jaunieši ir tie, kuri ieguldījumu krāpšanas gadījumus atklāj un cenšas palīdzēt vecākiem un vecvecākiem, lai viņi nezaudētu vēl vairāk līdzekļus papildu tiem finansiālajiem zaudējumiem, kas viņus jau ir skāruši.
Savukārt jauniešiem joprojām aktuāla ir krāpnieku nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācija, izmantojot viņus par tā saucamajiem "naudas mūļiem". Par upuriem šādās situācijās bieži kļūst jaunieši, tostarp arī nepilngadīgi, jo viņu vēlme viegli nopelnīt ir spēcīgāka par kritisku izvērtējumu šādam piedāvājumam internetā.
Gan privātajā, gan publiskajā sektorā vērojams pieaugošs izspiedējvīrusu un biznesa e-pasta kompromitēšanas gadījumu skaits.
"Cert.lv" akcentēja, ka bieži nākas secināt, ka gan privātā, gan publiskā sektorā no incidenta būtu varēts izvairīties vai samazināt tā ietekmi, ja savlaicīgi būtu ievērotas pamatlietas. Tas attiecas gan uz rezerves kopijām, gan savlaicīgi veiktiem sistēmas atjauninājumiem.
Vienlaikus 2025.gads ir ievērojams arī ar to, ka notikušas globāla mēroga piekļuves datu noplūdes, kas palielina kiberuzbrukumu iespējamību pasaulē, tostarp arī Latvijā. Šie noplūdušie dati iegūstami tumšajā tīmeklī un var tikt izmantoti dažādās uzbrukuma shēmās, tāpēc ir jādomā par kiberhigiēnas labās prakses ievērošanu - sarežģītām parolēm, divfaktoru autentifikāciju.
Liela nozīme ir arī sabiedrības iesaistei un izglītošanai - "Cert.lv" informē iedzīvotājus par aktuālajām krāpšanas shēmām, nepieciešamību aizsargāt savus datus un ievērot kiberhigiēnas pamatprincipus, taču izšķiroša ir un paliek modrība un noturība.
"Cert.lv" akcentēja, ka bieži cilvēki neatbild uz krāpnieku zvaniem krievu valodā, jo jau iepriekš ir dzirdējuši, ka telefonkrāpnieki mēdz sazināties krieviski. Taču, ja saruna notiek latviešu valodā, viņi mēdz uzķerties, jo par šādu krāpšanas paņēmienu nebija dzirdējuši.
Krāpnieki ir gana radoši, viņi arvien cenšas izdomāt jaunas shēmas un modificēt esošās, lai mazinātu iedzīvotāju modrību un liktu pieļaut kļūdas, kas, kā redzams pēc Finanšu nozares asociācijas (FNA) datiem, ik mēnesi no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpj vairākus miljonus eiro. No šī gada sākuma līdz 31.jūlijam tie bija vismaz 6,666 miljoni eiro, norādīja institūcijā.
"Cert.lv" atzīmēja, ka kopumā situācija Latvijas kibertelpā ir spriedzes pilna, saglabājoties pastiprinātai kiberuzbrukumu intensitātei, taču vienlaikus tā tiek veiksmīgi kontrolēta. DDoS jeb pakalpojumu atteices uzbrukumu dinamiskuma līmenis saglabājās spraigs un saasinās politiski nozīmīgu notikumu laikā, taču tie lielākoties tiek atvairīti automatizēti.
"Cert.lv" ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kura darbojas Aizsardzības ministrijas pakļautībā atbilstoši Nacionālās kiberdrošības likumam. Iestādes uzdevumi ir uzturēt vienotu elektroniskās informācijas telpā notiekošo darbību atainojumu, sniegt atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā Latvijas IP adrešu apgabalos un ".lv" domēna vārdu zonā.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri