• Alita,
  • Elita,
  • Liesma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Saeima noraida priekšlikumu atļaut ievēlēt rektoru bez valsts valodas zināšanām

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 15:22, 03.09.2024


Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti šodien noraidīja priekšlikumu grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredzēja atļaut rektora amatā ievēlēt personu bez valsts valodas zināšanām.


Foto: LETA

Pirms otrā lasījuma Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātes Daiga Mieriņa un Līga Kļaviņa bija iesniegušas priekšlikumu, ka rektora amatā uz laiku ne ilgāku par pieciem gadiem var ievēlēt Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoni, kura valodas zināšanas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam apjomam. Pēc piecu gadu termiņa beigām personu varētu atkārtoti ievēlēt par augstskolas rektoru, ja persona ir ieguvusi apliecinājumu par valsts valodas zināšanām Ministru kabineta noteiktajā apjomā.

Pret šādu ieceri iebilda Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Andris Teikmanis, kurš uzsvēra, ka rektors ir augstskolas administratīvais vadītājs, kuram ir jāzina un jālieto latviešu valoda, vadot augstskolu.

Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts vaicāja, ja šādu priekšlikumu rosina attiecināt uz rektoru, tad kādēļ tāds pats nosacījums nevarētu attiekties arī uz citiem administratīvajiem amatiem, piemēram, katedras vadītāju, dekānu, prorektoru, zinātnisko institūtu direktoru. Viņš aicināja domāt arī par praktisko pusi, apšaubot iespēju vadīt valsts iestādi, nezinot valsts valodu.

Bernāts atgādināja, ka Latvijas augstskolas ir vadījuši divi rektori bez latviešu valodas zināšanām. Viena no augstskolām - Rīgas juridiskās augstskola - šovasar šo praksi mainīja un rektores amatā stājās Latvijas pilsone Laura Ratniece, nomainot Džordžu Ulrihu.

Arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone uzsvēra, ka ir atšķirība starp akadēmisko personālu un administratīvo amatu ieņēmēju. Viņa atgādināja par Satversmes tiesas spriedumu, kurā noteikts, ka akadēmiskā brīvība var tikt piekopta dažādās valodās un tā ir respektējama. Savukārt attiecībā uz administratīvu amatu vajadzētu respektēt Latvijas normatīvos aktus, kas nosaka, ka vadošā amata pretendentam ir jāprot latviešu valoda noteiktā līmenī.

Savukārt par deputātes Ilzes Indriksones (NA) priekšlikumu, kas paredz nosacījumu, ka divu gadu laikā no ievēlēšanas augstskolu akadēmiskajos amatos ārzemniekiem būtu jāiegūst apliecinājums par valsts valodas zināšanām vismaz B2 līmenī, izvērtās plašas diskusijas, kuru rezultātā tika nolemts, ka divu nedēļu laikā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Valsts prezidenta kancelejai un Saeimas Juridiskajam birojam ir jāiesniedz pilnveidots priekšlikums.

Grozījumiem Augstskolu likumā pirms otrā lasījuma iesniegti seši priekšlikumi no kuriem šodien izskatīja vien divus.

Grozījumus Augstskolu likumā rosināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, lai veicinātu Latvijas augstskolās kvalificētu ārvalstu speciālistu piesaisti.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Latgalē LVM atjaunos vienu no retāk sastopamajiem biotopiem (+VIDEO)

Atklāto kāpu platībām aizaugot, palielinās barības vielu daudzums.

Sabiedrība VDI: Pusgadā darba vietās notikuši 82 ļoti smagi un astoņi letāli negadījumi

Šī gada pirmajā pusgadā reģistrēti un izmeklēti 1080 nelaimes gadījumi darbā, no tiem 82 bijuši smagi un astoņi - letāli, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) rīcībā esošie dati.

Sabiedrība Kulbergs piedāvās savu kandidatūru premjera amatam

Deputāts, darbību izbeigušās "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS) apņēmies savu kandidatūru virzīt premjera amatam.

Sabiedrība Tumšajā laikā gaisa telpa Latvijas pierobežā būs slēgta līdz 8.oktobrim

Turpinot ierobežojumus Latvijas gaisa telpas zonā pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju, no 18.septembra līdz 8.oktobrim tā tiks slēgta diennakts tumšajā laikā no plkst.20 vakarā līdz plkst.7 rītā, aģentūra LETA noskaidroja Aizsardzības ministrijā.

Lasiet arī

Kriminālziņas Krievijas specdienestu sabotieru grupā bijuši četri Latvijas iedzīvotāji

Krievijas specdienestu izveidotajā personu grupā, kas organizēja četrus teroraktus Eiropas valstīs, pārsūtot ar pašizgatavotām sprāgstierīcēm pildītas pasta pakas, bija četri Latvijas iedzīvotāji, izpētījis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" kopā ar partneriem - Lietuvas sabiedrisko mediju LRT, Krievijas "The Insider", Igaunijas "Delfi" un Polijas "Frontstory".

Kultūra ASV atceļ Džimija Kimela televīzijas šovu pēc izteikumiem par Kērku

ASV telekanāls ABC trešdien uz nenoteiktu laiku atcēlis populārā komiķa Džimija Kimela vakara sarunu šovu, šādu lēmumu pieņemot pēc Kimela nesenajiem izteikumiem ēterā par konservatīvā aktīvista Čārlija Kērka nāvi un tam sekojušajiem regulatora draudiem.

Ekonomika «Latvenergo»: Latvijā elektrības izstrāde bija par 27% zemāka (+VIDEO)

Augstāka vēja izstrāde Baltijas valstīs bija galvenais faktors, kas veidoja zemākas cenas.

Pasaule Ukrainas bruņotie spēki sagūstījuši Krievijas armijas karavīru no Kenijas

Ukrainas bruņotie spēki sagūstījuši Kenijas pilsoni, kurš dienējis Krievijas armijā, trešdien paziņojis Ukrainas bruņoto spēku Kosta Hordijenko 57.atsevišķās motorizētās brigādes sakaru dienests.

Pasaule Polija izmeklē, vai lauku māju sabojāja krievu drons vai pašu raķete

Polija izmeklē, kas tieši trāpīja lauku mājai naktī, kad Polijas gaisa telpā ielauzās Krievijas droni, paziņojusi prokuratūra.

Kriminālziņas Starp teroraktu organizētājiem Eiropā arī Latvijas pilsoņi

Lietuvas Ģenerālprokuratūra un Lietuvas Kriminālpolicijas birojs atklājuši personu grupu, kas organizējusi četrus teroraktus Eiropas valstīs, un šajā grupā ir arī Latvijas pilsoņi.