• Ramona,
  • Ritma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Tiks stiprināta valsts valodas loma un lietojums iedzīvotāju ikdienā

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 13:12, 10.10.2024


Ir turpināms darbs pie latviešu valodas apguves un prasmju pilnveides, kā arī grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu, ka publiskajā vidē, tostarp sniedzot dažāda satura pakalpojumus, pārdodot preces, sniedzot klientiem informāciju, saziņa notiktu valsts valodā.


Foto: LETA

Ministru kabinets 10.oktobra sēdē apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavoto atbildi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai saistībā ar kolektīvo iesniegumu "Valsts valodas statusa nodrošināšana". Ministru kabinets atbildes vēstulē apņemas īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu latviešu valodas kā vienīgās konstitucionāli noteiktās valsts valodas ilgtspēju, stiprinātu tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās un mazinātu tās sabiedrības daļas diskrimināciju, kuri pārvalda tikai valsts valodu un Eiropas Savienības oficiālās valodas.

Ministru kabinets atbalsta valsts valodas lomas stiprināšanu, ņemot vērā arī Latvijas Republikas Satversmē un Valsts valodas likumā noteikto attiecībā uz valsts valodas aizsardzību un stiprināšanu. Minētā mērķa sasniegšanai ir uzsākts un mērķtiecīgi tiks turpināts darbs pie kompleksiem risinājumiem valsts valodas politikas jomā, lai latviešu valoda Latvijā ir vienotā demokrātiskas sabiedrības diskursa valoda.

Ministru kabinets izprot to, ka ir nepieciešama sabiedrības izpratnes maiņa par latviešu valodas kā valsts valodas nozīmi. Vajadzība pēc mērķtiecīgas valsts valodas stiprināšanas politikas nav zudusi vai zaudējusi savu aktualitāti. Arī vairāk nekā trīsdesmit gadus pēc neatkarības atgūšanas novērojama nepieciešamība novērst padomju okupācijas sekas, jo sabiedrībā tās konkrētajā attīstības stadijā ievērojama Latvijas valstspiederīgo daļa nepārzina latviešu valodu pietiekamā līmenī, lai spētu pilnvērtīgi iekļauties sabiedrības dzīvē, komunicējot ar valsti un pārējiem sabiedrības locekļiem, vai izvēlas to nelietot.

Tālab ir turpināms darbs pie latviešu valodas apguves un prasmju pilnveides, kā arī grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu, ka publiskajā vidē, tostarp sniedzot dažāda satura pakalpojumus, pārdodot preces, sniedzot klientiem informāciju, saziņa notiktu valsts valodā. No Satversmes ievada un 4. panta pirmā teikuma izriet valsts pienākums ne vien tiesiski nodrošināt latviešu valodas statusu, bet arī ar valsts rīcībā esošajiem līdzekļiem gādāt par to, lai latviešu valoda patiešām pilda savu valsts valodas funkciju.

Lai to nodrošinātu, par valsts valodas politiku atbildīgajai Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar citām kompetentajām ministrijām un iestādēm ir uzdots līdz 2024.gada 15.novembrim sagatavot un iesniegt izskatīšanai Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēdē priekšlikumus publisko pakalpojumu un institucionālās sistēmas pilnveidei ar mērķi stiprināt valsts valodas lietojumu.

Savukārt, jau laikā kopš komisijas vēstules saņemšanas valdība ir virzījusi vairākas iniciatīvas, kas vērstas uz valsts valodas lietojuma veicināšanu, kā arī, lai latviešu valoda varētu efektīvi pildīt valsts valodas funkcijas:

- Ir stājušies spēkā grozījumi Pacientu tiesību likumā, kas noteic valsts valodas lietošanu starp ārstniecības personu un pacientu gadījumos, kad pacients nepārvalda valsts valodu.

- Lai stiprinātu valsts valodas lietojumu darba tirgū, kā arī aizstāvētu darbinieku tiesības darba pienākumu veikšanās laikā izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām krievu valodas prasībām, Saeima pieņēma grozījumus Darba likumā.

- Lai nodrošinātu visiem bērniem pilnvērtīgas tiesības apgūt izglītību latviešu valodā un veicinātu vienotas skolas pieejas ieviešanu, Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi priekšlikumu, kas paredz noteikt ierobežojumus bērnu pieskatītāju un skolotāju palīgu profesiju pārstāvjiem, kuri neprot un līdz ar to nav spējīgi lietot valsts valodu viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā, strādāt izglītības iestādēs.

- Tieslietu ministrija savukārt ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, ar ko plānots noteikt, ka, sniedzot publisku informāciju sabiedrībai pieejamās vietās, līdztekus valsts valodai var lietot kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, ja šī informācija ir saistīta ar sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu, ieceļojot un izceļojot no Latvijas, vai nodrošinot nokļūšanu starptautiska mēroga transporta infrastruktūras objektā, vai no tā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Latviju būs jāpamet 841 Krievijas pilsonim

Beidzies pastāvīgās uzturēšanās atļauju derīguma termiņš 841 Krievijas pilsonim, kuri nav pieteikušies Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusam, aģentūru LETA informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Sabiedrība Latvijā pērn radīti vairāk nekā 269 000 tonnu pārtikas atkritumu

Latvijā pagājušajā gadā radīti vairāk nekā 269 000 tonnu pārtikas atkritumu, informēja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

Sabiedrība Ārzemju studentiem piešķirta 101 Latvijas valsts stipendija

Pagājušajā akadēmiskajā gadā ārzemju studentiem piešķirta 101 Latvijas valsts stipendija, liecina Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) publicētais gada pārskats.

Sabiedrība Stiprā lietus dēļ Rīgā applūdušas vairākas ielas

Stiprā lietus dēļ ceturtdienas pēcpusdienā Rīgā applūdušas vairākas ielas, apstiprināja Rīgas domē.

Lasiet arī

Sabiedrība Ministrijām jāpārskata to valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu portfelis

Kopējā valsts nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība 2024.gadā ir 1,6 miljardi eiro jeb 3,92% no Latvijā kopējās nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības.

Sabiedrība Latvijā dzīvo 48 972 Ukrainas iedzīvotāju

Vidēji katru mēnesi no jauna reģistrējas ap 500 Ukrainas civiliedzīvotāju.

Sabiedrība Švinka: Rail Baltica būvniecība ir jāpaātrina bez liekām diskusijām

Progresīvie satiksmes ministra amatam izvirza Saeimas deputātu Ati Švinku, uzsverot pēctecības un attīstības nozīmi transporta nozarē.

Kultūra Valdība piešķir papildu 1 000 000 eiro Latvijas animācijas filmu konkursiem

Ministru kabinets (MK) 25.februāra sēdē lēma atbalstīt Finanšu ministrijas (FM) virzīto iniciatīvu veikt apropriācijas pārdali 1 000 000 eiro apmērā uz Kultūras ministrijas (KM) budžeta apakšprogrammu "Filmu nozare," lai vēl šogad nodrošinātu papildu finansējumu Latvijas animācijas filmu projektu konkursiem.