Latvijas homoseksuāļi un lesbietes prasa lielāku varu (+VIDEO)

Ar mērķi veicināt pierādījumos balstītu politikas veidošanu, biedrība Safe Space sadarbībā ar neformālo jauniešu grupu HARP, Rīgas Kvīru kori un vairākiem starpdisciplinārajiem pētniekiem no šī gada marta līdz maijam veica līdz šim vērienīgāko Latvijas LGBT+ kopienas aptaujāšanu. Ievācot 1184 LGBT+ personu atbildes, aptaujas veidotāji nu ir publicējuši ziņojumu, norādot uz prioritāri darāmajiem darbiem LGBT+ personu tiesiskajā aizsardzībā, kuru vidū ir efektīvāka cīņa ar naida runu, laulību vienlīdzības un adopcijas jautājumi, kā arī transpersonu tiesības uz pašnoteikšanos.

Latvijas homoseksuāļi un lesbietes prasa lielāku varu uzsver biedrības Safe Space vadītājs Jurģis Kalniņš. "84% Latvijas LGBT+ personu nejūtas labi pārstāvēti valsts līmenī, savukārt vairāk nekā trešdaļa regulāri izvairās būt atklāti par savu LGBT+ identitāti sabiedrības un tuvinieku priekšā, baidoties no diskriminācijas, uzbrukumiem un sociālās atstumšanas." Iepazīties ar pilno ziņojumu iespējams biedrības Safe Space mājaslapā šeit.

Dati iezīmē, ka visdrošāk atklāt savu LGBT+ identitāti Latvijas kvīri jūtas starp draugiem (85% respondentu jūtas droši būt atklāti), mājās (50%) un ģimenē, starp tuvākajiem radiniekiem (45%). Savukārt vides, kurās LGBT+ personas nejūtas pietiekami droši, lai būtu atklātas par savu identitāti, ir publiskās vietas (45% nejūtas droši), starp attālākiem radiniekiem (35%), valsts pārvaldes iestādēs (29%) un darba vietā (26%).

"Šī nedrošības sajūta lielā mērā izriet no kopējā sabiedriskā "klimata", kas joprojām balstās aizspriedumos un nievājošā attieksmē pret LGBT+ personām." Tikai 36% aptaujāto pēdējā gada laikā nav ne reizi saskārušies ar naida runu savas LGBTK+ piederības dēļ. Tāpat - pēdējā gada laikā 6% respondentu ir kļuvuši par upuriem fiziskai vardarbībai. Starp nebināras dzimtes cilvēkiem tie ir 13%, taču starp vīriešiem 7%, sievietēm - 4%. No šiem gadījumiem tikai 6% ir vērsušies pie policijas vai citām tiesībsargājošajām iestādēm, lai ziņotu par konkrēto noziegumu. Savukārt starp šiem 6% tikai pusē gadījumu tika uzsākts kriminālprocess.

"Ir tīri likumsakarīgi, ka netiek ziņots," stāsta Jurģis Kalniņš. "Ja ir liela varbūtība, ka nemaz netiksi sadzirdēts, - kāda jēga tad vispār censties? Dzīve tā jau ir dažādu apgrūtinājumu pilna un te vēl nepieciešams burties cauri Krimināllikuma kalambūriem, kuros cita starpā nemaz nav atrunāts, ka seksuālā orientācija un dzimtes identitāte ir uzskatāmas kā aizsargājamās pazīmes. Vienkārši rokas nolaižas."

"Kopumā, raugoties uz darāmajiem darbiem, veiktās aptaujas dati ļauj secināt, ka ritenis nav jāizgudro divreiz," stāsta Kalniņš, uzsverot, ka "ikgadējās ILGA-Europe publikācijas jau iezīmē rekomendācijas politiķiem un poltikas veidotājiem". Šī gada ILGA-Europa atkārtoti norādīja, ka Latvijā jāievieš efektīvāka cīņa ar naida runu, pilna laulību vienlīdzība, kā arī caurskatāmāki nosacījumi transpersonām juridiskajam dzimummaiņas procesam.

"Mūsu kā šīs konkrētās aptaujas veicēju uzdevums ir ieskicēt darāmo darbu secību, ņemot vērā pašas LGBT+ kopienas izvirzītās prioritātes." Saskaņā ar aptaujas datiem priekšplānā kā visbiežāk minētā bija laulību vienlīdzība (49%), kam sekoja adopcijas un vecāku tiesības (24%), sabiedrības attieksmes maiņa un izglītošana (23%), transpersonu tiesības (18%) un drošība un aizsardzība (t.sk. no fiziskās vardarbības un naida runas) (16%).

Viens interesants rādītājs iezīmē, ka vecuma, kad LGBT+ personas pirmo reizi apzinās savu LGBT+ identitāti, mediāna Latvijā ir 14 gadi; savukārt, kad pirmo reizi kādam par to pastāsta - 17 gadi.

"Tas ir vecums, kad jebkāda veida palīdzība un atbalsts ir vissvarīgākais. Gan no ģimenes, gan skolā, gan arī no valsts. Tāpēc mēs turpināsim aktīvi stāstīt par kvīriskumu caur iniciatīvām, kā Rīgas Kvīru koris un folkloras kopa "Priedājs", kas savij latvisko un kvīrisko. Sauciet to par propagandu vai kā citādi, bet ir svarīgi normalizēt mūsu pieredzes, lai radītu vidi, kur ikviens jūtas droši atklāt savu LGBT+ identitāti. Galvenais mērķis ir panākt, ka katrs Latvijas iedzīvotājs pazīst vismaz vienu atklātu LGBT+ personu, jo tad brīdī, kad niezēs nagi pateikt to nievājošo piebildi, radīsies inerce padomāt divreiz."