Pabriks norādīja, ka tagad ir izaugusi vesela paaudze, kas vairs neatceras ne padomju okupācijas laiku, ne to režīmu, kas tajā laikā eksistēja Latvijas teritorijā. Barikādes esot ļoti labs piemērs tautas spējai mobilizēties, parādīt savu spēku gan iespējamam agresoram, gan pašiem sev.
"Tas ir tas, par ko šodien runājam, kad pieminam valsts aizsardzības mācību, kad pieminam spēju parādīt sabiedrībai noturību, solidaritāti, kopību, būt vienotiem savā gribā, iestāties par sevi un par savu valsti," norādīja ministrs.
Pabriks vērsa uzmanību, ka barikāžu dalībnieki neprasīja, kas viņiem par to būs, vai kāds viņus apbalvos, bet vienkārši piecēlās, brauca un aizstāvēja Rīgu un Latviju.
"Tas bija grūts laiks, tas bija emocionāls laiks, izaicinošs laiks, bet tas bija laiks, kad mēs visi bijām kopā, un mēs šajās dienās varam tikai cerēt un sapņot par tādu kopības sajūtu, kāda bija tajās dienās," uzsvēra ministrs.
Krīzes mobilizē cilvēkus, taču nevaram šādu mobilizāciju sagaidīt jebkurā mirklī un pastāvīgi visu laiku dzīvot ar mobilizācijas sajūtu, uzskata politiķis. "Vienmēr ir kādi uzplūdi un atplūdi," norādīja ministrs.
Tajā pat laikā patreizēja ģeopolitiskā situācija neļauj mums atslābt, Latvijas robežas drošība tiek apdraudēta, Ukrainai tiek draudēts ar karu, kā arī citos pasaules reģionos nav īsti miera sajūta, uzsvēra ministrs. Tādēļ aizsardzības nozare ikdienā strādājot pie tā, lai ar valsts aizsardzības mācību, visaptverošo valsts aizsardzības sistēmu veicinātu Latvijas drošību un patriotismu un kopības sajūtu.
Pabriks arī aicināja barikāžu dalībniekus savu barikāžu laikā gūto pieredzi nodot jaunajai paaudzei, lai krīzē sabiedrība atkal varētu vienoties un parādīt to attieksmi, kādai ir jābūt par sevi pašpārliecinātai nācijai.
LETA jau rakstīja, ka Latvijas Tautas frontes organizētās barikādes, kurās piedalījās Latvijas neatkarības aizstāvji no visiem novadiem, bija unikāls nevardarbīgas pretošanās paraugs.
Barikādes Rīgā sāka celt 1991.gada 13.janvāra vakarā. To mērķis bija aizsargāt Augstākās Padomes ēku, televīziju, Daugavas tiltus un citus stratēģiski svarīgus objektus.
16.janvārī sāka aktivizēties OMON vienība, tomēr asiņainākie notikumi risinājās 20.janvārī, kad OMON mēģināja ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku. Līdztekus apšaudē pie Vecmīlgrāvja tilta gāja bojā Satiksmes ministrijas šoferis Roberts Mūrnieks.
Vairāku barikāžu laikā mirušo atdusas vietas patlaban atrodas Rīgas Otrajos Meža kapos, kur ir apglabāti Andris Slapiņš, Edijs Riekstiņš, Sergejs Konoņenko, Juris Podnieks un Gvido Zvaigzne.
Kopš 1997.gada 20.janvāris ir noteikts par barikāžu aizstāvju atceres dienu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri