Pabriks pārliecināts, ka izdodies ieviest rehabilitāciju karavīru ģimenes locekļ

16.septembrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēma pagaidām šo jautājumu tālāk nevirzīt.

Pēc Pabrika rīcībā esošās informācijas Saeimas deputātiem ir bijis pārāk maz informācijas par minēto likumprojektu.

Lai deputātiem izskaidrotu nepieciešamību pēc šī likumprojekta, Pabriks uzdevis aktīvāk šajā jautājumā iesaistīties Aizsardzības ministrijas parlamentārajai sekretāre Baibai Bļodniecei (AP).

"Es neticu, ka deputāti nesapratīs to, ka nelielam skaitam karavīru un ģimenes locekļu ir nepieciešama sociālā rehabilitācija. Karavīri tomēr atgriežas no misiju rajoniem, kur, iespējams, piedzīvojuši stresu. Iznāk, ka šādam stresu piedzīvojušam karavīram pēc atgriešanās no operāciju rajoniem vēl desmit dienas jāatrodas sava veida izolācijā," piebilda ministrs.

Pabriks arī atgādināja, ka Aizsardzības ministrija faktiski nelielās sociālās rehabilitācijas izmaksas segtu no sava budžeta, līdz ar to papildu finansējums no valsts netiktu prasīts.

Jau ziņots, ka 16.septembrĪ, Nerodot vienprātību diskusijās par likumprojektu, kura mērķis ir nodrošināt sociālo rehabilitāciju karavīriem kopā ar viņu ģimenēm, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēma pagaidām šo jautājumu tālāk nevirzīt.

Sēdē izcēlās diskusijas par to, vai ir godīgi nodrošināt rehabilitāciju tikai atsevišķām profesijām.

"Ko mēs atbildēsim mūžīgo bērnu vecākiem, kad viņi vaicās?" retoriski prasīja komisijas vadītājs Andris Skride (AP). Viņš skaidroja, ka šajā jautājumā nav gana sistemātiskuma, un, piekrītot komisijas deputātiem Andai Čakšai un Vitālijam Orlovam (S), aicināja šo jautājumu pagaidām nevirzīt tālāk.

Andrejs Klementjevs (S), pievienojoties Orlova un Čakšas paustajam, sēdē jautāja, vai nevarētu apsvērt iespēju nodrošināt rehabilitācijas kursus bērniem ar pirmās grupas invaliditāti pēc viņu pilngadības sasniegšanas.

Čakša argumentēja, ka jautājums par rehabilitācijas nodrošināšanu karavīru ģimenes locekļiem ir saistīts ar rehabilitācijas nodrošināšanu citām profesijām un iedzīvotāju grupām kopumā, tādēļ nebūtu pareizi izcelt tikai vienu konkrētu profesiju.

Savukārt Gundars Daudze (ZZS), atsaucoties uz savu personīgo pieredzi, pauda, ka karavīru dienēšana misijās un tā sauktajos karstajos punktos patiesi nav salīdzināma ar citām profesiju grupām.

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs un komisijas deputāts Ilmārs Dūrītis sacīja, ka neiebilst šai iecerei, turklāt viņa ieskatā pakalpojuma izmaksas ir samērīgas.

Vadoties pēc Aizsardzības ministrijas paustā, sociālā rehabilitācija karavīra vai zemessarga laulātajam ir plānota tādā pašā kvalitātē un apmērā kā karavīriem vai zemessargiem. Pēcmisijas rehabilitācijas izmaksas desmit dienām vienam karavīram ir 529,55 eiro.

Gadā plānots sniegt rehabilitācijas pakalpojumu 159 karavīriem, bet tā kā pašlaik misijās esošo karavīru skaits ir ierobežots, tad pēcmisijas rehabilitāciju gada laikā varētu izmantot 70 karavīri. Ievērojot minēto, sociālajai rehabilitācijai ir plānots finansējums katru kalendāro gadu 84 199 eiro apmērā.

Piedāvātie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredz, ka sociālo rehabilitāciju pēc dalības starptautiskajās misijās karavīri varēs saņemt kopā ar savu ģimeni - laulāto un nepilngadīgajiem bērniem.

Veicot karavīru aptauju, Aizsardzības ministrijā secināts, ka 83% no karavīriem uzskata, ka sociālā rehabilitācija pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas ir nepieciešama kopā ar ģimenes locekļiem. Jāņem vērā, ka arī ģimenes locekļu dzīve dzimtenē bez laulātā klātbūtnes atstāj iespaidu uz savstarpējām attiecībām, uzver ministrijā.

Pašlaik Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri piedalās četrās starptautiskajās operācijās.