Valdība lems, vai atbalstīt Latvijas karavīru nosūtīšanu uz starptautisko operāciju Kosovā

Rīga, 11.aug., LETA. Valdība šodien lems, vai atbalstīt Latvijas karavīru nosūtīšanu uz starptautisko operāciju Kosovā (KFOR).

Gala lēmums karavīru nosūtīšanai uz Kosovu būs jāpieņem Saeimai. Plānots, ka Latvijas dalība šajā operācijā būtu līdz 2023.gada 31.decembrim.

Balstoties uz ANO Drošības padomes 1999.gadā pieņemtu rezolūciju, NATO vadītā operācija Kosovā (KFOR) tika sākta 1999.gada jūnijā pēc ilgstoša starpetniska konflikta un vardarbības Balkānu reģionā.

KFOR galvenie uzdevumi ir drošas vides izveide un uzturēšana, kas garantē pārvietošanās brīvību visā Kosovas teritorijā visiem pilsoņiem neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes. Tāpat operācijas uzdevums ir atbalstīt un koordinēt starptautiskās humānās palīdzības centienus, atbalstīt un koordinēt Kosovas drošības spēku pilnveidi, kā arī atbalstīt miermīlīgas, stabilas, demokrātiskas un daudz etniskas Kosovas attīstību.

Kaut arī kopumā politiskā, ekonomiskā, etniskā un drošības situācija šobrīd Kosovā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir būtiski uzlabojusies, tā tomēr raksturojuma, kā nestabila un trausla, turklāt to pastiprina nopietnais politiskais saspīlējums ar Serbiju. Tas apgrūtina Kosovas integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un citās starptautiskās organizācijās, skaidro AM.

Pašreiz KFOR spēkos dien 3600 karavīri no 19 NATO valstīm un astoņām citām valstīm, kuras nav NATO dalībvalstis. Šāds karavīru skaits ir nepietiekams, lai pilnvērtīgi veiktu uzdotos uzdevumus.

Saskaņā ar Latvijas ārpolitikas un attīstības sadarbības prioritātēm Latvijai kopumā ir būtiska Rietumbalkānu reģiona stabilizēšana un integrēšana ES politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un arī drošības telpā.

Lai arī situācija Kosovā ir būtiski uzlabojusies, Kosovai vēl priekšā ir vairāki nozīmīgi soļi ceļā uz tiesiskas un demokrātiskas valsts izveidi. Kosova šobrīd ir potenciālā kandidātvalsts pievienošanās sarunām ar ES. Lai veicinātu ES iekšējo, ārējo drošību, kā arī ES jēgpilnu paplašināšanos un integrāciju, Latvijas dalība KFOR būtu starptautiski pamanāms un vērtīgs ieguldījums, norāda AM.

Tāpat AM norāda, ka ASV ir svarīgs Latvijas stratēģiskais partneris, ar kura atbalstu tiek stiprināta Latvijas valsts aizsardzība un drošība, līdz ar ko, no politiskā viedokļa Latvijas gatavība sniegt atbalstu stratēģiskajam partnerim tiktu augsti novērtēta.

Vēsturiski Latvija jau ir piedalījusies KFOR no 2000.gada februāra līdz 2009.gada augustam ar dažāda lieluma vienībām un specialitātēm, bet šobrīd, saņemot NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieka aicinājumu un izvērtējot iespējas un riskus, tika secināts, ka Latvija varētu piedalīties ASV vadītajā daudznacionālajā bataljonā vienas vieglās kājnieku rotas sastāvā.

Kontingenta skaitliskais sastāvs nepārsniegtu 160 karavīru, un galvenie uzdevumi būtu patrulēšana, savu spēku aizsardzība, kaujas spēju uzturēšana jeb pašapmācība un ātrās reaģēšanas spēku uzdevumu pildīšana.

Latvijas dalība KFOR dotu iespēju NBS turpināt taktisko sadarbību un savietojamību ar NATO un partnervalstu bruņotajiem spēkiem operācijas rajonā, kā arī pilnveidot savas militārās spējas, pildot uzdevumus dažādos operāciju rajonos, argumentē AM.

NBS dalība operācijā tiek plānota saskaņā ar likuma nosacījumiem, proti, tā ir dalība starptautiskā miera uzturēšanas operācijā, kuras mērķis ir atjaunot un uzturēt mieru konflikta zonās un kurās iesaistītajam personālam nav tiesību piedalīties karadarbībā, izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešams pašaizsardzības nolūkā.

AM NBS dalību operācijā nodrošinās atbilstoši aizsardzības nozarei piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Latvija patlaban piedalās piecās starptautiskajās operācijās un misijās ar dažādu kontingentu apjomu. Lielākais kontingents ir Afganistānā, kur NATO apmācības operācijā dien aptuveni 43 karavīri.